Viņasprāt, skolu tīkla reformēšanā ir jābūt ļoti piesardzīgiem, lai neiebrauktu otrā grāvī. "Manuprāt, mēs pašreiz esam pārāk aizrāvušies ar mehānisku pieeju skolu likvidēšanai, par vienīgo kritēriju ņemot skolēnu skaitu, un ne vienmēr esam izvērtējuši sekas, kas varētu rasties".
Druviete sacīja, ka viņu nedaudz biedē "vispārējā sajūsma" par skolu skaita samazināšanu un negatīvā attieksme pret mazajām lauku skolām. "Jo protams, ir visādi, bet lielākajā daļā Latvijas mazo skolu mēs varam nodrošināt šo labo izglītību un nevajadzētu šo jautājumu saistīt ar pedagogu algām".
Pēc viņas teiktā, pedagogu algu celšana ir uzskatāma par investīciju izglītībā. "Un mums ļoti rūpīgi jādomā par to, vai kādas skolas likvidēšana neliegs izglītības iespējas kādam no bērniem," atzina Druviete.
Jau ziņots, ka šajā gadā plānots slēgt vairākas skolas ar mazāk nekā 60 izglītojamiem, bet vismaz 12 vispārējās izglītības iestādes ir plānots reorganizēt, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informācija.
Tāpat vēstīts, ka pērn pirms jaunā mācību Latvijā tika slēgtas četras skolas, bet savu statusu mainīja vēl 20 skolas. Statusa maiņa nozīmē skolu apvienošanu vai skolas pārtapšanu no vidusskolas par pamatskolu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš atzina, ka Latvijas skolu tīkls neatbilst tam, ko valsts var atļauties. Kučinskis gan uzskata, ka nevar automātiski pieiet un uzreiz slēgt mazākās lauku skolas.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") nesen atzina, ka skolu tīklu šogad nepaspēs optimizēt, jo to tik īsā laikā to nav iespējams īstenot. Taču tiks likvidētas tās skolas, par kuru slēgšanu pašvaldībās jau ir pieņemti attiecīgie lēmumi.
