Bijusī Amatas novada vadītāja: Man bail, ka nepazūd lauki

Pēc 24 pašvaldībā nostrādātajiem gadiem šajās vēlēšanās vairs nekandidēja Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte. Amatas novads pēc reformas iekļausies jaunajā Cēsu novadā, bet šis ir novads, kurš reformas jau ir piedzīvojis pat divreiz – 2000. gadā apvienojās Amatas un Drabešu pagasts, bet pēc deviņiem gadiem novadam pievienojās arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagasti. Ko nozīmē būt liela novada vadītājam, un kāds ir vērtējums topošajiem novadiem?

Bijusī Amatas novada vadītāja: Man bail, ka nepazūd lauki
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Kad esmu Amatas novada pašvaldībā, novada vadītājai Elitai Eglītei ir kārtējā "Zoom" sapulce, par topošā Cēsu novada izveides jautājumiem. Sarunā ar kolēģiem Elita, kā vienmēr, ir tieša. Un tāda tieša un atklāta ir arī viņas atbilde par lēmumu vairs nekandidēt.

"Vajag mēģināt aiziet tad, kad ir jāaiziet pašam, lai visi negaida un neskatās, nu, kad tad viņa vilksies prom, kā daudzi mani kolēģi; jāprot ir to robežu saprast, ka jāmācās atkāpties. Es priecāšos, ja būs kaut kāda iespēja kaut ko mazāku darīt, ar sirdi darīšu to un ar enerģiju, bet lemt milzīgas lietas es vairs negribu," atzīst Eglīte.

Priekšsēdētājas kabinetā uz galda kāda balva, kas nesen saņemta par dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanu, tā ir balva, kuru tradicionāli vietējiem politiķiem pasniedz vēlēšanu gadā.

"Es pēdējā četrgadē un, kā es saku, pēdējā sapņu komandā esmu mēģinājusi šodienai ļoti sekot līdz, ļoti demokrātiski pieiet gan tai darbā būšanai, gan tām meitenēm ar maziem bērniem, gan tām bērnu slimošanām, gan tiem degunteļiem, kas tek, gan spēt saprast, ka kopā var to uzdevumu izpildīt. Šobrīd tiešām,

ienākot daudzās jomās jaunajiem speciālistiem, ir diezgan liels darbs, kamēr tu viņu sagatavo darbam pašvaldībā, kamēr viņš saprot, ka ne tikai likums, ne tikai norma, bet arī cilvēcība [ir svarīga], ka ļoti bieži ir jāpieņem lēmumi, kas varbūt kādā likuma normā nav īpaši atrunāti,

bet ir jāpieņem šādi lēmumi, ir jāspēj saprast, ka tev ir jāiepazīstas ar visiem apstākļiem, ka būt pašvaldības darbiniekam nav tikai būt iesnieguma izlasītājam, ir jāsaprot visi apstākļi un tajā brīdī ir ļoti labi, ja pašvaldība veidojas gan no dažāda dzimuma, gan vecuma darbiniekiem, jo kādreiz tiem ir tā pieredze un zināšana, ka jāpaskatās, kāpēc tā problēma ir radusies," skaidro bijusī Amatas novada vadītāja.

Elita Eglīte stāsta, ka pārdomu laiks, kas arī savā ziņā  licis izšķirties par soli vairs nekandidēt, ir bijusi aizvadītā gadu mija, kad nācās saslimt ar Covid-19.

"Es tiešām saslimu pirmoreiz sava darba mūža laikā, saslimu pēkšņi un smagi, un es saslimu no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam, tad es sapratu, cik daudz tukšu robu ir tajā medicīnas sistēmā, ja tu saslimsti nelaikā, brīvdienās, garās un plašās, jo ir daudzas lietas nepieejamas, jo tās ir brīvdienas, un tas rādīja to, cik daudz cilvēkiem ir nesakārtotu jautājumu, cik daudz tev ir bažu, kad tev ir jāmeklē palīdzība, kad tu esi nevarīgs," turpina Eglīte.

Vērtējot reformu un lielāku novadu izveidi, Elita Eglīte atzīst, jā, protams, šobrīd mūsu ikdienā arvien straujāk ienāk jaunās tehnoloģijas, bet vai teritoriju lielumā un arī  attālinātajā e-dzīvē, mēs nezaudēsim kaut ko būtisku.

"Ka nepazūd tā viena iedzīvotāju daļa, kas ir tajā vecumā, kas varbūt nenāk un neprasa, bet gaida, kad kāds pats ieraudzīs, ko viņam vajag; tomēr drusciņ tai pašvaldībai arī jāsaprot, ka tā sociālā palīdzība nevar būt tikai nauda, bet arī cilvēcība. Un tagad, veidojoties šai jaunajai novadu reformai, protams, ka notiks daudz lielāka specializācija, un tas, es domāju, būs tas lielākais izaicinājums. 

Arī cilvēki man šobrīd daudz jautā, kas tad par mums īsti atbildēs, kurš zinās par mums, es saku, nu viens zinās par sociālo, viens par ceļu, bet kurš kopumā zinās..." stāsta Eglīte.

Sarunas laikā Elita Eglīte to uzsver vairākkārt – viņai visvairāk bažas ir par to, kā būs turpmāk ar laukiem.

"Nu, piemēram, pēdējos gadus par to daudz diskutējam, kas notiek ar māju pievedceļiem vienā baltā ziemas dienā, – nu, ir iztīrīts pašvaldības ceļš, bet tas pievedceļš, kurā tu esi, tikai tu. Man 25 gadus vīrs tīrīja ceļu, es varēju atbraukt uz darbu, jo man vīrs to nodrošināja, bet šogad viņš ir slims un es esmu slima, un visriņķī ir balts klajums, un līdz pašvaldības ceļam ir daži simti metru, bet – kas tad viņus man rok, kurš? Un tajā brīdī tu saproti, ka tādu tantuku un onkuļuku ir daudz, un viņiem tā baža, vai viņam kāds palīdzēs tajā brīdī, ir liela, patiesa. Nu, es vienmēr būšu satraukumā par Latvijas laukiem, par viensētām, es

esmu jautājusi arī prezidentam, kādi būs mūsu Latvijas lauki, vai mēs ar šo reformu neveicināsim vēl lielāku lauku iztukšošanos. Man bail, ka nepazūd lauki," uzsver Eglīte.

Pirms Līgo svētkiem Amatas novadā būs Ērika Hānberga grāmatas „Amata tecēs arī aizparīt” atvēršanas svētki, tajā iekļauts Elitas Eglītes un viņas kolēģu stāsts par Amatas novadu un tās iedzīvotājiem 20 gadu garumā, tātad par to laiku, kad novads pastāvēja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt