Sadaļas Sadaļas

Bijušajiem ieslodzītajiem darba meklēšana nesagādā sarežģījumus

Pēc cietumsoda izciešanas bijušajiem ieslodzītajiem darba meklējumi nesagādā problēmas. Arī Nodarbinātības valsts aģentūra norāda, ka šai grupai ir īsākais bezdarbnieka statusa laiks – vidēji 83 dienas. Resocializācijas procesā iesaistās Valsts probācijas dienests, mēģinot mainīt personu, lai tā vairs neatkārtotu noziegumus, pastāstīja probācijas dienesta pārstāvis Jānis Klūga.

Cietumnieku resocializācijaLinda Spundiņa

 

Visbiežāk bijušie ieslodzītie iekārtojas mazkvalificētos darbos, piemēram, par sētniekiem, apkopējiem, palīgiem būvniecībā. Sabiedrības drošības interesēs ir svarīgi, lai bijušie ieslodzītie spētu resocializēties un, iznākot no cietuma, neatgrieztos uz noziedzības takas. Jānis Klūga no Valsts probācijas dienesta stāsta, ka tas ir ļoti svarīgs process, lai sabiedrība justos droši.

Resocializācijas procesam vajadzīgi gadi

Katram bijušajam ieslodzītajam ir savs lietas vadītājs no probācijas dienesta, kurš strādā ar personu, lai viņš noziegumus neatkārtotu. Jau cietumā tiek uzsāktas dažādas resocializācijas programmas, tāpat darbs ar psihologiem. Arī atkarību jautājums ir svarīgs, jo nereti dažādu apreibinošo vielu vai alkohola lietošana, ir noziedzības cēlonis.

Pēc ieslodzītā iznākšanas brīvībā turpinās jau iesāktais darbs.

Jānis Klūga no probācijas dienesta stāstīja, ka resocializācijas process ir garš un sarežģīts, nepieciešami vairāki gadi.

"Šie termiņi ir ļoti individuāli, it sevišķi klientu kategorija, kuri atbrīvojas nosacīti pirms termiņa, tas var būt no dažām dienām – tad jūs saprotiet, ka šo dažu dienu laikā probācijas dienests saturiski neko īsti nepaspēs ar šo cilvēku sastrādāties, bet tāds ir likuma ietvars. Tiesa, tātad, nosaka, cik ilgi probācijas dienests strādās ar klientu. Tas termiņš var būt no dažām dienām līdz pat vairākiem – astoņiem septiņiem gadiem. Lai dienests tiešām kvalitatīvi varētu veikt savu darbu, vēlams, ka šis termiņš ir garš, vēlams pusotrs, divi gadi, tad varētu vērtēt šo pārmaiņu posmu. Un redzēt, vai cilvēks maina kaut ko savā uzvedībā un domāšanā," skaidroja Klūga.

Darbu atrod ātri

Nereti pirms ieslodzītais ir atgriezies sabiedrībā, darba jautājums jau ir nokārtots. Sarunāti ir potenciālie darba devēji.

Nodarbinātības valsts aģentūrā skaidroja, ka bijušie cietumnieki ir mazākā aģentūras mērķgrupa, un šobrīd uzskaitē ir ap 60 personām, kas ir 0,1% no kopējā bezdarbnieku skaita. Šai grupai ir arī īsākais bezdarbnieka statusa laiks – vidēji 83 dienas. Šobrīd nav neviena, kas būtu uzskaitē ilgāk par gadu.

Pērn 56 bijušie ieslodzītie, kuri NVA reģistrējās kā bezdarbnieki, iekārtojās darbā galvenokārt kā palīgstrādnieki, būvstrādnieki, apkopēji, sētnieki, darbinieki cehā un līdzīgās profesijās.

Kopš 2016. gada novembra NVA līdzdarbojas Ieslodzījuma vietu pārvaldes īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā “Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū”, lai palīdzētu ieslodzītajiem pēc soda izciešanas termiņa beigām iekļauties darba tirgū.

Kopš 2017. gada ieslodzījuma vietās tiek sniegtas karjeras konsultācijas.

Arī bijušajam ieslodzītajam Pēterim, kura vārds un balss ir mainīta, problēmas darba meklējumos nebija. Pērn novembrī viņu atbrīvoja priekšlaicīgi. Piespriesto 12 gadu vietā cietumā viņš pavadīja piecus gadus.

"Darbu bija viegli dabūt. Sākumā strādāju haltūrās, vēlāk jau citus darbus veicu. Bija viegli. Visvairāk jau kontaktējos ar saviem radiniekiem, tad iepazinos ar meiteni. Ja es agrāk tusējos kompānijās, tad tagad var teikt, ka es vairāk netusējos. Pavadu vairāk laika darbā vai pa mājām," sacīja Pēteris.

Primārs ir tuvinieku atbalsts

Jānis Klūga no probācijas dienesta stāstīja, ka nodarbinātības jautājums bijušajiem ieslodzītajiem nav primārs.

"Es tomēr pirmajā vietā liktu pozitīvas sociālās saites – ģimenes un tuvinieku atbalsts un pozitīvu draugu loks. Šī būtu svarīga lieta, kas palīdzētu cilvēkam neatkārtot noziegumu un mainīties pēc atbrīvošanas. Tad attiecībā uz dzīvesvietu – ja cilvēkam tiešām nav kur atgriezties, piemēram, sociālās saites zudušas, dzīvoklis nav, tad probācijas dienests var līdzfinansēt līdz vienam gadam probācijas klienta uzturēšanos sociālās rehabilitācijas centrā," skaidroja Klūga.

Centrā tiek nodrošināta arī ēdināšana, taču paralēli probācijas dienests palīdz meklēt arī dzīvesvietu.

"Sevišķi cilvēkiem, kuri pavadījuši garus gadus ieslodzījumā – 8, 10, tad šīs sociālās prasmes, protams, ļoti ietekmē šis [laiks]. Un cilvēkam bieži vien nepieciešams atbalsts, lai viņš saprastu, kā vispār vērsties valsts iestādē, kur viņam vispār vērsties, lai kādu jautājumu risinātu. Šeit mēs ļoti veiksmīgi varam piesaistīt brīvprātīgos, kas var palīdzēt šo jautājumu risināšanā arī ārpus dienesta," uzsvēra probācijas dienesta pārstāvis.

Klients var arī atteikties no brīvprātīgo palīdzības. Taču, ja viņš to pieņem, tā ir visdažādākā. Īpaši apmācīti brīvprātīgie rāda viņiem pozitīvo piemēru un sniedz atbalstu, piemēram, kā citādāk pavadīt brīvo laiku. Pandēmijas laikā izpaliek satikšanās klātienē, taču visu kompensējot video zvani. Šobrīd probācijas dienestā ir 62 brīvprātīgie līdzgaitnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt