Kažociņš norādīja, ka uz Krieviju var šobrīd skatīties kā uz Padomju Savienību 80.gados. Tolaik visi zināja, ka pārmaiņas būs, bet neviens nezināja, kad un kā.
"Tas [varas maiņa] varētu notikt pēkšņi vai arī diezgan lēnām. Putinam pirmajos divos prezidentūras posmos bija šāda noruna: tautai uzlabosies dzīves līmenis, bet par to jums būs mazāk demokrātijas. Tagad tas iet citā virzienā - represiju ir arvien vairāk, bet demokrātijas standarti pazeminās," norādīja Kažociņš.
Kažociņš atgādināja, ka Putins nesen pazuda uz 11 dienām un parādījās jautājums, vai nav noticis pučs. Ja sāk publiskajā telpā runāt par to, kas būs pēc Putina, tad jau psiholoģiski sāk veidoties attiecīgs noskaņojums, spriež bijušais SAB direktors.
Kažociņš domā, ka Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova ietekme ir novērtēta pārāk zemu. To apliecina izskanējušās ziņas par Federālā drošības dienesta cīņu ar Kadirova interesēm, turklāt Kremlis negrib nostāties vienā vai otrā pusē.
Kažociņš uzskata, ka Putina galvenais mērķis ir noturēties pie varas līdz mūža beigām. Viņš negrib, lai viņa mūžs noslēdzas kā gāztajam Lībijas prezidentam Muamaram Kadafi, un viņš darīs visu iespējamo, lai noturētos pie varas.
Bijušais SAB direktors domā, ka Krievijas ekonomiskās problēmas var padarīt Krievijas rīcību neprognozējamu, tāpēc Rietumvalstu interesēs nav sakaut Krieviju, bet mainīt šīs valsts nostāju, turklāt Krievijas sabrukšana Rietumvalstīm ir pats pēdējais, kas būtu vēlams.
"Tāda nestabilitāte kontekstā ar kodolieročiem būtu daudz, daudz bīstamāka nekā pašreizējā situācija. Ja kāds domā, ka, Putinam zaudējot varu, iestāsies labāki laiki, tad es domāju, ka viņš rūgti maldās, jo var iestāties pat vēl sliktāki laiki. Putins ir racionāls un labi saprot, kādas sekas atstātu uzbrukums NATO un kodolieroču izmantošana, taču Kremlī pie varas var nākt citas personas, kas to varētu nesaprast, piemēram, Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins," uzsvēra Kažociņš.
