Helmane, kuru no septiņiem kandidātiem uz NEPL padomi virza Nacionālā apvienība un atbalsta arī „Vienotības” frakcija, Latvijas Televīzijā vēl līdz pērnā gada beigām veidoja kristīgajai auditorijai domātu raidījumu „Vertikāle”, līdz konkursa kārtībā tika uzsākta jauna reliģiska satura raidījuma veidošana.
„Es atceros šo gadījumu ar Helmanes kundzi, kad viņa vērsās NEPLP ar visu garīdzniecību, ka likvidē raidījumu „Vertikāle”,” stāsta bijušais NEPLP loceklis Gints Grūbe.
„LTV ļoti konkrēti pierādīja, ka šis raidījums tiek noņemts par nepietiekamu satura un vizuālo kvalitāti, un tas tika pavērsts uz to, ka tā ir tāda subjektīva vērtēšanas sistēma, nepaļaujoties uz to, ka LTV varētu būt profesionāls vērtējums. Manuprāt, tas ir ļoti simptomātiski, ka šāds cilvēks vispār kandidē,” norāda Grūbe.
Viņš arī norāda – Helmanes iesniegtais redzējums par mediju attīstību ir pilns pretrunu. Aizdomīgs ir viņas piedāvājums par sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāju iecelt viena politiskā spēka pārraudzībā esošo Kultūras ministriju, kā arī piešķirt valsts finansējumu komercmedijiem.
„Komercmedijiem ir komercmediju funkcijas. Tās visā Eiropā ir vienādas. Es nezinu, kas Latvijā ir tik unikāls, ka informatīvajā vidē būtu jānodarbojas ar sabiedriskā pasūtījuma piešķiršanu komercmedijiem. Es tiešām nezinu. (..) Tas, uz ko būtu politiski jāvirzās un ko LTV un Latvijas Radio arī sāka, būtu arvien lielākas auditorijas sasniegšana, kas acīmredzot sāka nepatikt daļai komercmediju,” norāda Grūbe.
Pati Helmane ir vienīgā no padomes locekļu kandidātiem, kura līdz šim atteikusi visas intervijas, aizbildinoties gan ar aizņemtību, gan interešu konfliktu. Ar īsziņu starpniecību viņa informēja, ka gatavo savu redzējumu par mediju darbību un plašākas intervijas sniegs tikai apstiprināšanas gadījumā. Par padomi atbildīgās Saeimas komisijas locekļus viņai ir izdevies pārliecināt par savu piemērotību amatam. „Uzklausot visus kandidātus, Helmanes kundzes redzējums bija visprecīzākais, plašākais, un viņa uzreiz ieskicēja plašāku problēmu loku, kas būtu jārisina. (..) Jā, viņa atstāja [iespaidu], personīgi man viņa bija viszinošākā,” saka Saeimas sabiedrisko un cilvēktiesību komisijas vadītāja Inese Laizāne.
Komisijas vadītāja arī ir pārliecināta – veids, kādā Helmane pārtraukusi darba attiecības ar Latvijas Televīziju, netraucēs viņai turpmāk uzraudzīt arī šo mediju. „Es šeit domāju, ka Helmanes kundze ir profesionāla un spēj savus personiskos sarūgtinājumus un iepriecinājumus nolikt malā,” pauž Laizāne.
„Vienotība” uz sarunām bija aicinājusi divus kandidātus – Helmani un 1990. gados aktīvo žurnālistu, tagad sabiedrisko attiecību speciālistu Juri Saukānu. Nolemts atbalstīt Helmani. „Situācija, negribu teikt, ka bija pilnīgi viennozīmīga, bet lielākais frakcijas vairākums Helmanes kundzi atbalstīja. (..),” atzīst deputāts Ints Dālderis („Vienotība”).
Šobrīd Helmanes virzīšanu uz padomi apturējusi Zaļo un zemnieku savienība, paužot bažas par Helmanes objektivitāti gaidāmajās Latvijas Televīzijas valdes vēlēšanās. „Mēs jau no laika gala spriedām, ka ZZS kandidāts varētu būt kāds cits. Mēs diezgan pozitīvi uz [Sergeja] Ancupova kunga kandidatūru skatījāmies. Nu, pašreiz negribam apsteigt notikumus, kā viņi tālāk virzīsies, bet uz doto brīdi mūsu atbalsta Helmanes kundzei nav,” norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Līdz ar ZZS lēmumu neatbalstīt Helmanes kandidatūru kļuvis skaidrs, ka Saeimas deputāti jauno Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli izvēlēsies tikai nākamgad.
Vakantajam amatam pieteicās septiņi pretendenti: žurnālists Guntis Rozenbergs, rakstniece Evai Mārtuža un bijušais universitātes pasniedzējs Aleksandrs Mirļins, bijušais NEPLP loceklis Sergejs Kārītis, mediju biznesa un žurnālistikas jomā pieredzējušie Sergejs Ancupovs un Juris Saukāns, kā arī filmu un raidījumu režisore Žanna Helmane.
Novembra beigās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uzklausīja NEPLP locekļa amatu kandidātus.
