Viņš stāstīja, ka pats par sevi kvalitatīvs militārais dienests ir laba lieta, tomēr to var atļauties ekonomiski spēcīga valsts, jo tas ir dārgs projekts.
Pēc Maklakova teiktā, jau pašlaik ir dažādi vērienīgi projekti militārajā jomā, tādēļ nav skaidrs, kur tiks ņemta nauda vēl arī militārajam dienestam. Tāpat arī demogrāfiskā situācija nav spīdoša – jaunu cilvēku ir arvien mazāk. "Ir jautājums, ko mēs dosim policijai, robežsardzei, citiem dienestiem," uzsvēra bijušais NBS komandieris. Pēc viņa teiktā, jādomā valsts līmenī, nevis tikai Aizsardzības ministrijas līmenī.
Maklakovs arī norādīja, ka, ja Latvijai uzbruks, labums, ko gūsim no obligātā aizsardzības dienesta, būs minimāls. "Būsim godīgi, ja notiks iebrukums, nekaros Latvija, bet visas NATO valstis, tiks pielietoti visu valstu spēki. Ieguldījums, labums, ko gūsim no valsts militārā dienesta, būs minimāls," viņš stāstīja.
Pēc Maklalova teiktā, ir labi, ja cilvēki Latvijā ir apmācīti un sagatavoti, kā rīkoties krīzes situācijā, tomēr tam neesot vajadzīgs obligāts dienests. Cilvēkus var sagatavot, piesaistot Zemessardzei. Jauniešiem palīdzēs arī skolās ieviestā valsts aizsardzības mācība.
KONTEKSTS:
Aizsardzības ministrija rosina no 2023. gada pakāpeniski 5 gadu laikā ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu. No 2023. gada 1. janvāra pirmajā posmā dienestam varētu pieteikties brīvprātīgi. Plānots, ka pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dienestā iecerēts iesaukt arī ārvalstīs mītošos pilsoņus, un pie atbilstoša finansējuma piešķiršanas dienests varētu būt obligāts arī sievietēm.
Ministrijas piedāvājums paredz iespēju izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienests, Zemessardze (līgums uz 5 gadiem, 20 dienas gadā), vada komandiera kurss augstskolā, alternatīvais dienests.
