Bijušais NBS komandieris norādīja, ka palīdzība Ukrainai ar militāriem resursiem Krievijas agresijas apstākļos “ir zināma goda lieta” un Latvijai to iespēju robežās vajadzētu darīt. Piemēram, pirms neilga laika, reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību, valdība atbalstīja pretgaisa aizsardzības sistēmas "Stinger" dāvinājumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tomēr Dalbiņš uzsvēra, ka Latvijai vienlaikus jādomā par savu rezervju atjaunošanu.
Dalbiņš sacīja: “Mums ir jāatjauno savs arsenāls, savi ieroči. Un šinī brīdī par to ir jādomā apsteidzoši, nevis plānojot kārtējā gada budžetā kaut ko.
Ir jārīkojas tagad un tūlīt, jo pretējā gadījumā… Arī tas kopējais NATO drošības un aizsardzības potenciāls – tā arī ir mūsu atbildība. Mums ir jākļūst vēl stiprākiem.
Ja kāda ir vēlme vai interese kaut kur bāzt savas rokas, lai viņiem ir jārēķinās ar vēl stiprāku pretreakciju.”
"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Viņš akcentēja, ka Latvijas militārās gatavības uzturēšana ir svarīga un vajadzētu gatavoties dažādām situācijām. Arī starptautiskās militārās mācības, kas patlaban notiek Latvijā, viņš raksturoja kā normālu un apsteidzošu rīcību:
“Tās nav provokācijas, tā ir mūsu reakcija uz to, kas var notikt. Un tai ir jābūt apsteidzošai, nevis sagaidot to brīdi, kad tas jau ir noticis.”
Vaicāts, ja Krievija iebrūk Ukrainā, cik apdraudēti ir Latvijas iedzīvotāji, Dalbiņš atzīmēja, ka šādā scenārijā svarīgākais būtu apzināties, ka Latvija ir tieši kaimiņos notiekošajam.
“Mēs tajā brīdī kļūstam par valsti, kurai ir robeža ar karadarbībā iesaistītu valsti – visa Krievijas, visa Baltkrievijas robeža. Tad rēķināmies ar to, mēs esam pretējā puse,” sacīja bijušais NBS komandieris.
Tāpat viņš pauda pārliecību, ka notiekošais uz Ukrainas-Krievijas robežu lielā daļā Latvijas sabiedrības rada nopietnu satraukumu un bažas. “Protams, tas netiek izrādīts ārēji, cilvēki to [satraukumu] sevī [tur], (..) lai nebūtu šie skaļie vārdi jāsaka, jo mūsu vēsture zina, ko tas nozīmē.”
Lai arī Dalbiņš uzskata, ka Krievija neveiks tiešu militāru uzbrukuma Latvijai, viņš neizslēdza iespēju, ka Krievija varētu īstenot dažādas civilmilitāras operācijas, piemēram, kiberuzbrukumus vai “citas diversijas”. Arī šajā ieskatā bijušā NBS komandiera ieskatā laicīgi jāpiesaista resursi, lai šādus pavērsienus novērstu.
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
