Pēc viņa teiktā, pašgājējhaubiču un helikopteru sūtīšana Ukrainai nenozīmē, ka Latvijā to aptrūksies.
Ministrija balansē atdoto ieroču daudzumu pret to, kas vajadzīgs mums pašiem. Piemēram, no 65 haubicēm atdotas sešas. Pēc Graubes teiktā, tas nav pats lielākais zaudējums Latvijai. Tāpat Latvijas teritorijā atrodas kaujas helikopteri, un šogad mūsu valstī paredzēts saņemt divus pirmos "Black hawk" helikopterus. Savukārt Ukrainai atdotie Mi-2 un Mi-17 neesot kaujas helikopteri. Tie esot nozīmīgi militārā konfliktā, bet ne paši svarīgākie.
Graube uzsvēra: "Tas ir arī mūsu karš. Tas ir pats svarīgākais. Tas jāatceras gan ieroču piegāžu kontekstā, gan energoproblēmu sakarā. Palīdzot viņiem, palīdzam arī sev."
KONTEKSTS:
Jau ziņots, ka Latvija Ukrainas armijai piegādājusi sešas pašgājējhaubices “M109A5Oe”, kā arī četrus helikopterus.
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
