Bijušais Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs zaudē strīdā par 151 000 eiro algas piedziņu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Senāta Civillietu departaments ceturtdien, 27. oktobrī, atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 24. marta spriedumu, ar kuru noraidīta bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasība par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā, informēja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja.

Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka prasītājs nepildīja Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus nevis dīkstāves dēļ, kurā būtu vainojama Latvijas Banka, bet gan tādēļ, ka to liedza procesa virzītāja, proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas 2018. gada 19. februāra lēmums par drošības līdzekli un Latvijas Bankas padome šo lēmumu ar savu rīkojumu tikai izpildīja.

Senāts spriedumā norādīja, ka uz prasītāju, kurš bija īpašo amatu attiecībās, attiecināmas arī Darba likuma normas.

"Par pareizu atzīstams apelācijas instances tiesas secinājums, ka ar Latvijas Bankas rīkojumu prasītājs tika atstādināts no darba atbilstoši Darba likuma 58. panta pirmajā daļā noteiktajam, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Turklāt atbilstoši Darba likuma 58. panta otrajai daļai darba devējam ir pienākums atstādināt darbinieku no darba, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

Ja darba devēja rīkojums par atstādināšanu ir tiesisks, tad nav pamata prasīt no viņa darba algas samaksu," norādīja tiesa.

Senāta spriedumā secināts, ka Latvijas Bankas padomes locekļa un Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amata pienākumi nav patstāvīgi pildāmi, bet ietilpst Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos. Par visu pienākumu (Latvijas Bankas prezidenta, Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa, Latvijas Bankas padomes locekļa) pildīšanu prasītājam pienākas viena darba samaksa. Tātad prasītāja tiesību uz darba samaksu pamatā bija atrašanās Latvijas Bankas prezidenta amatā. Savukārt viņa pienākumi Eiropas Centrālās bankas Padomē un Latvijas Bankas padomē neveidoja patstāvīgu tiesisko pamatu darba samaksas saņemšanai.

Noraidot bijušā Latvijas Bankas prezidenta prasību par neizmaksātās darba algas piedziņu, apgabaltiesas spriedums stājies spēkā, norādīja AT.

Izskatāmajā lietā prasītājs cēla tiesā prasību pret Latvijas Banku, lūdzot piedzīt no Latvijas Bankas neizmaksāto darba algu par laiku no 2018. gada februāra līdz 2019. gada februārim 151 704 eiro apmērā.

KONTEKSTS:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa – apmaksāta atpūtas brauciena – pieņemšanu, kā arī par kukuļa – naudas – pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Rīgas rajona tiesa Siguldā 2020. gada novembrī nolēma piedzīt no Latvijas Bankas vairāk nekā 151 000 eiro par labu tās bijušajam prezidentam Rimšēvičam kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas. Latvijas Bankā tolaik norādīja, ka spriedums noteikti tiks pārsūdzēts, jo uzskata to par nepamatotu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti