Ķīlis, piedāvājot vērienīgas skolu reformas, nebija nozarē mīlēts ministrs, bet toreiz skolotāji nestreikoja.
Ķīlis Latvijas Radio pastāstīja, ka sarunās ar skolotāju arodbiedrībām par algu modeli ministrijai bija nostāja - “nauda apmaiņā pret reformām”, savukārt, ja arodbiedrība streikotu, Ķīlis esot solījis to sūdzēt tiesā.
Eksministrs klāstīja, ka viena streika diena nodokļu maksātājiem izmaksā 1,6 miljonus eiro, un tas varētu būt vecāku un bērnu tiesību pārkāpums.
Ķīlis sacīja, ka pēc viņa aiziešanas no ministra amata “visi teica, ka nu tagad jāsarunājas, jāmeklē kompromisi.. un te nu mēs redzam, tagad tas noved pie streika, tā ņemšanās, vilkšana garumā, čammāšanās noved pie tā, ka kāda puse neiztur, un šoreiz skolotāji neizturēja, un viņus var saprast - viņi nesaņem konkrētus lēmumus jau gadu garumā”.
Ķīlis uzskata, ka pašlaik sarunās ar arodbiedrībām pārāk maz iesaistās pašvaldības, kuras faktiski ir skolu īpašnieces, bet “tās ir pazudušas”.
“Pašvaldībām jāiznāk no ēnas, kur viņi paslēpušies krūmos”, un jārunā ar valdību, norādīja Ķīlis.
Viņaprāt, arī prezidents Raimonds Vējonis nav izmantojis visas savas iespējas, piemēram, viņš varētu sasaukt valdības ārkārtas sēdi, nevis tikai “pakomentēt avīzēs”.
Jau ziņots, ka septembrī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. Vienas dienas brīdinājuma streiks notiek 27.novembrī, galvenās streika rīkotāju prasības ir budžetā rezervēto deviņu miljonu eiro novirzīšana mazo skolu atbalstam un pirmsskolas pedagogu atalgojumam, kā arī papildu finansējums zinātnei. IZM un arodbiedrības sarunas turpināsies 7.decembrī.
