ĪSUMĀ:
- Bijušo diplomātu Brēmani apsūdz par 100 000 eiro piesavināšanos.
- Saeimas komisijā radās jautājumi, cik stingri ĀM kontrolē diplomātu rīcību ar valsts naudu.
- Komisija plāno detalizētāk vētīt vēstniecību budžeta pieprasījumus.
- ĀM: esošie kontroles mehānismi ir pietiekami.
- Darba attiecības ar apsūdzēto ĀM pārtraukusi jau pirms diviem gadiem.
Teju 103 000 eiro – tik lielu summu saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju triju gadu laikā no valsts budžeta izkrāpusi un piesavinājusies kāda Latvijas vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos amatpersona, kam bijušas tiesības rīkoties ar vēstniecības bankas kontā esošo naudu.
Šomēnes krimināllieta, kurā šī amatpersona apsūdzēta, nosūtīta Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Lai arī prokuratūras paziņojumā amatpersona nav nosaukta vārdā, ir zināms, ka krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētais ir Rūdolfs Brēmanis, bijušais Latvijas vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos pilnvarotais lietvedis.
Brēmanim celtā apsūdzība nav palikusi nepamanīta arī Saeimas Ārlietu komisijā. Tā radījusi jautājumus par to, cik stingri Ārlietu ministrija kontrolē diplomātu rīcību ar viņiem pieejamo valsts naudu.
„Ir diezgan daudzas vēstniecības kritiskā stāvoklī, bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka notiek ļaunprātīga budžeta līdzekļu piesavināšanās, ko Brēmaņa gadījums ir izgaismojis,” sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdis Rihards Kols.
Kols atzina, ka, lai pildītu dienesta pienākumus, diplomātiem ir nepieciešama arī zināma rīcības brīvība. Tomēr tā nevarot būt bezgalīga.
“Ir segtas administratīvās izmaksas, kas veidojas, uzturot vēstniecības. Vēl ir vēstniecības darbiniekiem mājokļa īrēšana un tamlīdzīgi izdevumi. To mēs skrupulozi neesam vērtējuši Ārlietu komisijā, bet pēc šī gadījuma kaut kāds audits tomēr būtu jāveic, mums ir vairāk nekā 30 vēstniecības ārvalstīs, kādā veidā tām piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti. Papildus tam, gan veidojot trīs gadu budžeta ietvaru, gan veidojot nākamā gada budžetu, mēs diezgan skrupulozi pieiesim tam, kā veidojas izmaksas. Nevis tā, ka piešķir vienu kumosu katrai vēstniecībai, bet ieejot detaļās,” solīja Kols.
Tikmēr Ārlietu ministrijas runasvīrs Jānis Beķeris, jautāts, vai pēc Brēmaņa lietas ministrija ir sākusi stingrāk kontrolēt diplomātu rīcību ar valsts naudu, atbildēja, ka esošie kontroles mehānismi esot pietiekami stingri.
Beķeris īpaši uzsvēra, ka pēdējos gados Ārlietu ministrija nav saņēmusi nekādus aizrādījumus no Valsts kontroles revidentiem. Darba attiecības ar apsūdzēto Brēmani ministrija pārtraukusi jau pirms diviem gadiem.
Bijušais diplomāts Brēmanis plašāku atpazīstamību iemantojis, pateicoties dzeltenajai presei, kas savulaik plaši atspoguļoja viņa privātās dzīves peripetijas. Tieši Brēmanis savulaik organizēja skandalozās vakariņas, kurās līdzās pie viena galda ar ietekmīgiem arābiem sēdēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.
Latvijas Radio zināms, ka vismaz daļu no summas, par kuras piesavināšanos Brēmanis tagad apsūdzēts, viņš iztērējis savu personisko vajadzību apmaksāšanai.
