Pasaules panorāma

Arābu NATO?

Pasaules panorāma

ASV un Saūda Arābijas attiecību paradoksi

B. Hodžess: Krievija saprot tikai spēku

Bijušais ASV spēku komandieris Eiropā: Krievija saprot tikai spēku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Naivuma periods attiecībās ar Krieviju ir beidzies, Krievija saprot tikai spēku. Tā saka kādreizējais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess (Frederick Benjamin "Ben" Hodges). 2014. gadā tieši viņa vadībā amerikāņu bruņotajiem spēkiem Eiropā nācās pārskatīt jautājumus par militāro klātbūtni mūsu kontinentā. No augstā amata viņš atvaļinājās pirms nepilna gada, un citstarp Rīgā pagājušomēnes viņam tika piešķirts pirmās šķiras Viestura ordenis par atbalsta veicināšanu Latvijai militārajā jomā. Intervijā “Pasaules Panorāmai” viņš uzsvēra, ka pozitīvi vērtē to, kas mūsu reģionā darīts aizsardzības jomā pēdējos gados.

Bens Hodžess: Es jūtos daudz labāk, nekā pirms, teiksim, trim gadiem, runājot par drošību un stabilitāti šeit. Es gribētu redzēt lielāku uzmanību gaisa aizsardzībai un loģistikas uzlabošanu, un, manuprāt, ASV šeit varētu vairāk palīdzēt. Nepieciešams pievērst uzmanību dzelzceļa un lielceļu infrastruktūras izaicinājumiem, lai papildspēki varētu ātrāk sasniegt Baltijas valstis. Piemēram, ''Rail Baltica'' projekts jārealizē pēc iespējas ātrāk.

Nepieciešama militārā Šengena?

Pilnīgi noteikti! Mums ir jāpārvietojas tikpat ātri un vēl ātrāk par viņiem. Ja tā nenotiek, tad pieaug iespēja. Krievija no savas puses var veikt drausmīgu pārrēķināšanos, iedomājoties, ka alianse nevarēs laikus reaģēt. Tas nenozīmē, ka tas ir nenovēršami, taču tas nepalīdz, ja nespējam pārvietoties ātri. Tāpēc militāra Šengena sniegtu iespēju to darīt, un tam nepieciešamas izmaiņas likumdošanā un uzlabojumi infrastruktūrā. Godīgi sakot, Latvija bijusi līderu vidū, uzlabojot šos juridiskos aspektus, lai iegūtu robežu šķērsošanas atļaujas, tā kā Latvijas līderi šo problēmu identificēja un rīkojās ātri, lai izlabotu.

Jūs esat minējis, ka būtu nepieciešama Baltijas gaisa telpas aizsardzības misija patruļmisijas vietā – kāpēc?

Lielākā atšķirība ir tā, ka patruļmisija eksistē, lai novērotu, kas notiek Baltijas debesīs, un ziņotu, bet gaisa aizsardzības misija nozīmētu, ka varat arī aizstāvēties. Tā palielinātu militārās spējas, taču tās realizēšanai būtu nepieciešamas izmaiņas NATO iesaistīšanās noteikumos.

Neviens nav ieinteresēts konfliktā gaisa telpā. Taču Krievija konstanti pārkāpj NATO dalībvalstu un mūsu citu draugu gaisa telpu. Izņemot lidmašīnu pacelšanos, lai viņus pavadītu, viņiem nav nekādu citu bažu par savas rīcības sekām. Pa to nav nekāda soda, tas ir nesāpīgi. Pāriešana uz gaisa aizsardzību radītu paaugstinātas gatavības sajūtu un nodrošinātu lielākas atturēšanas spējas.

Vai tas neradītu vēl nebijuša līmeņa politisko spriedzi, ņemot vērā Krievijas konstanto retoriku, ka NATO tai apkārt turpina bruņoties?

Tas ir klasiskais krievu viltus stāstījums. Mēs visi atbruņojāmies tik ātri, cik spējām, jo domājām, ka Krievija var būt mūsu partneris. Pēdējais amerikāņu tanks aizbrauca mājās pirms pieciem gadiem. Mēs gandrīz pilnībā likvidējām mūsu aviācijas brigādi, aizsūtījām visu mūsu smago bruņutehniku atpakaļ uz ASV.

Neatbildējām pietiekami nopietni, kad viņi iebruka Gruzijā, lai gan vajadzēja. Un, kad viņi iebruka Ukrainā un sagrāba Krimu, visi pēkšņi pamodās un atcerējās, kas ir Krievija.

Krievija ir tāda pati, kāda tā bijusi vienmēr – viņi ciena tikai spēku. Tāpēc viņu apgalvojumi, ka mēs viņus apdraudam, ir pilnīgas muļķības.

Un tagad mums viss ekipējums ir jāatgriež atpakaļ. Nīderlandiešiem jāatjauno tanku vienības ar Vācijas atbalstu, pašiem vāciešiem jāatjauno bruņotie spēki – tas viss ir atbilde tam, ko Krievija ir izdarījusi. Ir svarīgi, lai to visu izskaidrotu civilie līderi, nevis militārie, kuri organizē misijas. Civilajiem ir jāizskaidro, kāpēc tas ir svarīgi, gan saviem iedzīvotājiem, gan Krievijai – stingrā tonī, kas ļauj mums turpināt sarunāties un ideālajā gadījumā atgriezties pie situācijas, kad varam sadarboties.

Var argumentēt, ka sadarbības ir arvien mazāk, ja, piemēram, raugāmies uz Sīriju.

Protams, Krievijas paziņojums par S-300 raķešu sistēmu piegādāšanu Sīrijai ir sliktas ziņas, jo palielinās iespēja netīšām notriekt lidaparātus, un kopumā radīs jaunus izaicinājumus drošības videi. Krievija atbalsta režīmu, kas pielieto ķīmiskos ieročus pret saviem iedzīvotājiem. Un atcerieties, ka

migrantu krīze Eiropā sākās ar Sīrijas pilsoņu karu, un Krievija faktiski ir padarījusi migrantu plūsmu par savu ieroci, turpinot atbalstīt Asada režīmu, kurš turpina bombardēt pats savas pilsētas.

Tagad Turcijā sēž trīsarpus miljoni bēgļu, un miljons jau devies uz Eiropu. Tas viss palielina stresu, spriedzi un izaicinājumus Eiropas iekšienē, kas, protams, ir tieši tas, ko Krievijas prezidents vēlas.

Pēdējos gados esam redzējuši arvien pieaugošu Krievijas militāro mācību apjomu. Tikko bija "Vostok", lielākās vēsturē, pagājušogad "Zapad". Kādu vēstījumu tās nes jums, un kā jūs vērtētu Krievijas aizsargāšanās spējas vai arī uzbrukuma spējas?

Man ir dziļa cieņa pret Krievijas militārajām spējām. Viņu karavīri tradicionāli ir izturīgi. Tagad vairāk nekā 60 tūkstoši viņu karavīru ir bijuši Sīrijā, tā ir liela kauju pieredze. Vēl desmitiem tūkstoši ir izgājuši cauri Donbasam Ukrainā. Visa vadība un tehniskais nodrošinājums – tie ir krievu virsnieki un seržanti, nevis separātisti, tagad ļoti pieredzējuši un spējīgi. Viņu armijas modernizācija ir dārga, bet jau no 2007. gada viņi tai bijuši uzticīgi. Daudz iemācījušies no vājā snieguma Gruzijā, un noteikti daudz iemācījušies no pieredzētā Ukrainā un Sīrijā.

Protams, militārās mācības viņi veic, lai pilnveidotos, un man vienmēr šķitusi iespaidīga viņu spēja daudz cilvēkus pārvietot ļoti tālu un ļoti ātri. Tam vajadzīgs treniņš, un viņi to nodemonstrēja. Viņi arī to darīja, lai mums visiem paziņotu – paskatieties, ko mēs spējam! Un viņi arī to darīja, lai attaisnotu visus šos tēriņus savas sabiedrības priekšā – visa šī nauda, kas investēta modernizācijā – lūk, rezultāts! Protams, arī interesanti, ka tieši laikā, kad Krievijas prezidentam ir zemākais popularitātes reitings pensiju reformas dēļ – Krievijā, kur vīrietim prognozētais dzīves ilgums ir 66 gadi, prezidents Putins paceļ pensionēšanās vecumu līdz 65 – tas ietaupa diezgan daudz naudas! Cilvēki par to nav priecīgi, un līdz ar to tas ir mēģinājums novērst krievu uzmanību no viņu pašu sliktās situācijas pašmājās.

Ja raugāmies uz militārajiem tēriņiem Latvijā un visā reģionā. Vai nu ir gana, un vai nauda tiek tērēta pareizi?

Jā, Latvija, Lietuva un Igaunija atstāj labu iespaidu ar centieniem modernizēt bruņotos spēkus un iegūt kvalitatīvus karavīrus, organizēt mācības un veikt visas šīs lietas. Taču nav pašmērķis tikt līdz kādam procentam un teikt – viss, gatavs! Nav apdrošināšanas automašīnai vai mājai, kas derīga uz mūžu. Tu taču neatteiksies no apdrošināšanas tikai tāpēc, ka neesi iekļuvis avārijā.  Tāpat ar aizsardzību – jāsaglabā aizsargāšanās spēju līmenis. Cerams, ka tavs ieguldījums aizsardzībā būs bijis tik veiksmīgs, ka nekad necietīsi no uzbrukuma, kas būtu daudzreiz dārgāk.

Paldies par sarunu!

Paldies!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti