VUGD 2022. gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1341 dzīvojamā mājā, kas ir par 24,4% vairāk nekā 2021. gadā. Pēdējo četru gadu laikā vidēji gadā ugunsdrošības pārbaudes tiek veiktas 1009 dzīvojamās mājās. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās.
VUGD izdalījis piecus biežāk sastopamos ugunsdrošības prasību pārkāpumus. Pirmais no tiem ir nepārbaudītas elektroinstalācijas, kas konstatēts 36% jeb 487 pārbaudītajās dzīvojamās mājās.
VUGD atzīmēja, ka cilvēku ieradumi un vienlaicīgi lietojamo elektroierīču skaits gadu gaitā mainījies, bet elektroinstalācijas lielā daļā ēku sen nav mainītas, kas palielina īssavienojuma risku.
Elektroinstalācijas pārbaude, ko nodrošina sertificēti speciālisti, jāveic reizi 10 gados, un, ja tiek konstatētas nepilnības, tās iespējami īsā laika posmā jānovērš.
20,8% jeb 279 dzīvojamās mājās materiāli un priekšmeti uzglabāti tam neparedzētās vietās (kāpņu telpās, bēniņos, elektrosadales telpās vai elektrosadales skapjos).
VUGD atzīmēja, ka daudzīvokļu mājas bēniņi, pagrabi un balkoni jālieto atbilstoši noteiktajam lietošanas veidam, – tas nozīmē, ka ēkas bēniņos un balkonos nedrīkst veidot noliktavas, glabājot sadzīves mantas un citus priekšmetus. Savukārt pagrabos sadzīves priekšmeti jāglabā tam paredzētajās vietās, speciāli ierīkotās vietās, neaizšķērsojot evakuācijas ceļus.
Ugunsgrēka gadījumā šādi uzglabāti priekšmeti var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos, kā arī kavēt ugunsdzēsēju glābēju darbu, apgrūtinot pārvietošanos.
13% jeb 178 ēku kāpņu telpās, kā arī zem kāpņu laidiem un laukumiem tiek novietoti priekšmeti, konstatēta patvaļīga būvniecība, durvis evakuācijas ceļos nav viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem.
Pēc VUGD teiktā, evakuācijas ceļi paredzēti cilvēku ātrai un neapgrūtinātai izkļūšanai no būvēm un telpām ugunsgrēka un citu briesmu vai draudu gadījumā, līdz ar to tiem ir jābūt brīvi pieejamiem.
Izceļoties ugunsgrēkam, jebkurš šķērslis var kavēt iedzīvotāju pārvietošanos un līdz ar to apdraudēt viņu veselību un dzīvību.
10,7% jeb 144 gadījumos nav izstrādāta ugunsdrošības instrukcija daudzdzīvokļu ēkas koplietošanas telpām un teritorijai, bet 12% jeb 164 gadījumos nav veikta daudzdzīvokļu kopīpašnieku, īrnieku un nomnieku iepazīstināšana ar ugunsdrošības instrukciju.
Ugunsdrošības instrukcija ir konkrētai ēkai atbilstošs ugunsdrošības prasību kopums, kurā iekļauta informācija par dzīvojamās mājas teritorijas, ēku un telpu uzturēšanu. Tāpat tajā tiek atrunāta rīcība ugunsgrēka gadījumā un sniegta informācija par pieejamām inženiertehniskajām sistēmām un aprīkojumu.
Aizvadītajā gadā 26% no visiem ugunsgrēkiem norisinājās tieši dzīvojamā sektorā.
Ugunsdzēsēju glābēju novērojumi notikuma vietā ļauj secināt, ka dzīvojamā sektorā 61% gadījumu ugunsgrēku iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni.
Otrs biežākais ugunsgrēku iemesls ir nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums, kas izraisījis 20,8% no ugunsgrēkiem dzīvojamā sektorā, savukārt 13,2% ugunsgrēku izraisījusi nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana.
"Vismaz trešo daļu ugunsgrēku mājokļos var novērst, ja tiek ievērotas ugunsdrošības prasības, bet pārējo novēršanai nepieciešama iedzīvotāju uzmanīga un pareiza rīcība – smēķējot, lietojot atklātu liesmu, gatavojot ēdienu vai dedzinot sveces. Investīcijas dzīvojamās mājas ugunsdrošības stāvokļa sakārtošanā un uzlabošanā vienlaicīgi ar iedzīvotāju ieradumu maiņu atmaksājas, jo novērš traģisku ugunsgrēku izcelšanos," skaidroja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.
