Kopš 2017. gada Latvijā tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts, kura ietvaros medicīnas darbiniekiem, kas izvēlas strādāt reģionos, tiek maksātas kompensācijas. Noslēgto kompensācijas līgumu skaits pārsniedzis 600. Kompensācijās izmaksāti 4,9 miljoni eiro. Atbalstam var pieteikties gan jaunie speciālisti, gan jau praktizējošie mediķi, skaidro Veselības ministrijas pārstāve Barbara Ālīte.
“Trīs lielas grupas: ģimenes ārsti pensijas vecumā, kas vēlas nodot savas prakses gados jaunākiem kolēģiem, ir ārsti speciālisti un zobārsti, un vēl dažādas citas specialitātes, piemēram, ārsta palīgi, medicīnas māsas, māsu palīgi, vecmātes, fizioterapeiti, ergoterapeiti u.c. Saraksts ir diezgan plašs," saka Ālīte.
Mediķi saņem vienreizēju kompensācijas izmaksu, kas atkarīga no vairākiem kritērijiem, piemēram, kvalifikācijas un ģimenes locekļu skaita.
“Ja mēs ņemam medicīnas māsu, kas pārceltos strādāt uz reģionu, viņai pienāktos kompensācija par darbu reģionā, un tā tiktu rēķināta no 692 eiro, kas ir zemākā mēnešalga māsām un reiz pieci. Par katru ģimenes locekli būtu viena mēnešalgas kompensācija. Un ikmēneša kompensācija divu gadu laikā veidotu 3 600 eiro. Saskaitot kopā, ja, piemēram, ir divi ģimenes locekļi, tad kompensācija tuvotos jau desmit tūkstošiem. Ja ģimenes locekļu šajā gadījumā nebūtu, tad apmēram septiņi tūkstoši sanāk," norāda Ālīte.
Trešā daļa no projektā iesaistītajiem mediķiem izvēlējušies darbu Latgalē – 223. Tiesa, speciālisti priekšroku dod lielākajiem reģionālajiem centriem. Visvairāk – Daugavpilij. Arī Rēzeknes slimnīca aktīvi iesaistās šajā procesā.
“Pašlaik, izmantojot šo finansiālo atbalstu, ir piesaistīti desmit speciālisti – divi ārsti – ķirurgs un pediatrs, astoņas māsas. Vairāki pieteikumi šobrīd ir izskatīšanas procesā. Tiek izskatīti tādi speciālisti kā neirologs, ergoterapeits un māsu pieteikumi. Ceram piesaistīt arī ginekologus, dzemdību speciālistus, traumatologus, anesteziologus, reanimatologus," pauž slimnīcas valdes priekšsēdētāja Marita Zeltiņa.
Mazākās medicīnas iestādēs intereses par darbu tikpat kā nav. Piemēram, Krāslavas slimnīcā neviens mediķis par šādu iespēju nav interesējies. Slimnīcas vadītājs Aleksandrs Jevtušonoks norādīja, ka pēdējais ārsts, kas atnāca strādāt uz Krāslavu, bijis 1994. gadā. Nākas piesaistīt speciālistus no citām slimnīcām. Arī Ludzas slimnīcā nav saņemti šādi pieteikumi.
Preiļu slimnīcā pēc šīs programmas strādā medicīnas māsa un fizioterapeits.
Lai varētu piedalīties kompensāciju programmā, slimnīcām mediķim ir jānodrošina pilna darba slodze piecu gadu laikā, un ne visas medicīnas iestādes var to nodrošināt, skaidro Veselības ministrijas pārstāve Barbara Ālīte.
Kā norāda Rēzeknes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Zeltiņa, slimnīca pozitīvi vērtē šo atbalstu, bet ir nianses, ko varētu uzlabot, piemēram, pieteikumu izskatīšanas laiku.
“Jo reizēm šis laiks sasniedz arī sešus mēnešus, kas jaunam speciālistam, uzsākot darba gaitas reģionālajā slimnīcā, ir svarīgi. Tāpat būtu ļoti labi, ja tiktu aktualizēti speciālistu saraksti, kuri var pieteikties programmai, jo pozitīvi vērtēju, ka šī gada sākumā tika pievienotas tādas specialitātes kā ergoterapeits, zobārsts, fizioterapeits u.c.," saka Zeltiņa.
Tāpat reģionālās slimnīcas mēģina piesaistīt jaunos speciālistus ar pašvaldību stipendijām un dienesta dzīvokļiem. Savukārt šī Eiropas Sociālā fonda atbalsta programma darbosies līdz 2023. gada septеmbra beigām. Kopumā reģioniem plānots piesaistīt teju pusotru tūkstoti medicīnas darbinieku.
