Automašīna, kura cietusi negadījumā, un tajā iesprostoti cilvēki, – šāds ir visbiežākais scenārijs, kurā VUGD glābējiem nākas izmantot īpaši spēcīgus hidrauliskos instrumentus, lai cietušās personas varētu atbrīvot no avarējušās automašīnas un nodot mediķu aprūpē.
Vienā no Rīgas metāllūžņu savākšanas laukumiem aizvadītas praktiskās mācības, kurās no avarējušas automašīnas glābts cilvēks un pilnveidotas glābēju prasmes darbā ar dažādiem instrumentiem. Šoreiz persona tika atbrīvota aptuveni 20 minūšu laikā, bet
nereti šis laiks ir vēl ilgāks, jo nepieciešams ņemt vērā negadījuma smagumu un automašīnas stāvokli.
Statistika liecina, ka vidēji mēnesī valsts teritorijā notiek aptuveni 10–15 negadījumi, kuros glābējiem nepieciešams izmantot gan hidrauliskās šķēres, gan atspiedējus, kā arī dažādus rokas instrumentus, lai, piemēram, izzāģētu automašīnas vējstiklu.
VUGD vada komandiera vietnieks Kārlis Dilbo par mācībām norādīja: “Šodien mēs šeit esam uz nodarbībām. Mācīsimies griezt automašīnu, kā arī atbrīvot cietušos no avārijā saspiestajām mašīnām. Statistika mums parāda nepatīkamu skaitli – vidēji gadā ir 220 negadījumi, kur nepieciešama šāda veida palīdzība. (..) Šāda veida mācības notiek reizi ceturksnī. Braucam katra maiņa uz šejieni, mācāmies un arī jaunos kolēģus [apmācīsim], lai viņi apgūst prasmes darbā ar hidrauliskajiem instrumentiem, lai atbrīvotu cilvēkus.”
Viena no svarīgākajām lietām šādās mācības ir tāda, ka iespējams nesteidzoties praksē pārbaudīt teorētiskās zināšanas, piemēram, par to, kā pareizi izsist automašīnas stiklu, pārbaudīt instrumentu spēku, kā arī gūt pieredzi dažādu modeļu automašīnu sadalīšanā, iepazīstot to stiprās un vājās puses, lai, jau esot izsaukumā, spētu ātrāk un drošāk nokļūt pie cietušajiem.