Dienas notikumu apskats

Priekšlikumi OIK maksājumu atcelšanai valdībā jāiesniedz līdz septembrim

Dienas notikumu apskats

Par noziegumiem policijā nevēršas apmēram 40% cietušo

Labklājības ministrija DI projektā plāno vairāk iesaistīt NVO: "Rūpju bērna" piemērs

Biedrības «Rūpju bērns» pieredzi varētu izmantot buksējošajā projektā «no iestādes uz mājām»

Lai veicinātu bērnu un pieaugušo ar īpašām vajadzībām iekļaušanu sabiedrībā, Labklājības ministrija (LM) plāno vairāk iesaistīt nevalstiskās organizācijas, īpaši tajās pašvaldībās, kas kopējā deinstitucionalizācijas projektā nepiedalās, jo secināts, ka kopējais projekts stagnē.

Biedrībā „Rīgas pilsētas „Rūpju bērns”” cilvēkiem palīdz jau kopš 1990.gada, nodrošinot grupu dzīvokļus un darbu.

Biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis stāsta, ka šādu pakalpojumu nodrošināšana nav sarežģīta: "Mēs darām tieši tās pašas lietas, ko citi cilvēki dara. Mums ir konditoreja, mums ir centri, kur jaunieši mācās filmēt, fotografēt."

Pirms četriem gadiem Rīgas pašvaldība ēku ļoti sliktā stāvoklī nodeva biedrībai "Rūpju bērns". Lielāko daļu remontdarbu tajā veikuši jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem, izveidojot gan mājīgus grupu dzīvokļus, gan darbnīcu.

Otrajā stāvā dzīvo jaunieši, darbnīcas atrodas pirmajā stāvā. Piemēram, galdniecībā pēc uzņēmuma pasūtījuma tiek veidoti degļi iekuram. Tas ir darbs, kas prasa pacietību. Jauniešiem ar intelektuāla rakstura traucējumiem tas sniedz iespēju justies vajadzīgiem, kā arī nopelnīt.

"Citi ir sociālajās mājās, citi ir no ģimenēm. Un tad viņi šeit pavada to dienu ar dažādiem darbiem. Es viņiem mācu galdniecību," stāsta biedrības arodapmācības meistars Normunds Lapiņš.

Jaunieši, kam nepieciešams lielāks atbalsts, dzīvo grupu dzīvokļos. Liela daļa pārcēlusies no institūcijas pierobežā un tagad mācās dzīvot sabiedrībā, pa dienu apmeklējot dienas centru.  Piemēram, Sveta mācās aust, šūt un strādāt virtuvē.

Viņa stāsta, ka sākumā Rīgā dzīvot bijis pasmagi. "Likās, nekad nav būts, dzīvots šeit. Iedzīvojos, un tagad viss iet uz priekšu un plaukst," viņa stāsta.

"Šis ir spilgts stāsts mazai deinstitucionalizācijai, jo jaunieši, ierodoties no attālākas vietas Rīgā, sākumā vispār atteicās atstāt teritoriju," saka biedrības priekšsēdētājs Grāvis. Viņš saka, ka iemācot, palīdzot un iedrošinot var palīdzēt jauniešiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, nevis vienkārši nodrošinot uzraudzību.

Valsts kontrole (VK) trešdien devās aplūkot "Rūpju bērna" darbu, lai skatītu piemēru, kur nevalstiskais sektors jau piedāvā cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanu sabiedrībā. VK pirms nedēļas paziņoja, ka ministrijas īstenotais 98 miljonus eiro vērtais deinstitucionalizācijas plāns aizkavējies aptuveni par pusotru gadu.

Plānu paredzēt pabeigt pēc pieciem gadiem. Kamēr daudzviet Latvijā spriež par to, ka cilvēkiem ar invaliditāti dzīve ārpus pansionāta ir neiespējama, daudzi piemēri pierāda pretējo.

Dienas centra apmeklētājs Juris, kurš iepriekš dzīvojis pansionātā, stāsta, ka sabiedrībā balstīti pakalpojumi cilvēkiem ir ļoti būtiski.

"Es biju pāris dienas pansionātā. Man solīja priekšniece, ka es dzīvošu tajā nodaļā, kur galvenokārt dzīvo jaunieši. Bija tādi večuki, kuri ar skumjām acīm skatījās ārā pa logu un domāja, kas tur notiek aiz šī vakuuma? Aizgāju uz telpu, kur notiek sporta nodarbības, tukšums. Aizeju uz telpu, kur notiek datora nodarbības, tur nekas nenotika," skaidro Juris.

Līdzīgi secinājumi ir arī valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai: "Formāli varbūt tas viss ir domāts, bet nu realitātē diemžēl, kā mēs revīzijā redzējām, nenotiek tas, kam tur vajadzētu notikt. Un šodien, apmeklējot grupu dzīvokļus, es domāju, būs ļoti laba iespēja redzēt un arī dzirdēt, kā, neesot šīm iemaņām, kas veidojas laika gaitā mums katram, nu šeit tās tiek iegūtas."

Valsts īstenotajā projektā piedalās 115 pašvaldības. Nepiedalās, piemēram, Rīga, kuras teritorijā esošajās slēgtajās institūcijās ievietots ļoti liels skaits pieaugušo un vislielākais skaits bērnu ar īpašām vajadzībām. Līdz 2023.gadam iecerēts sabiedrībā iekļaut vairāk nekā divus tūkstošus pieaugušo ar garīga rakstura traucējumiem un 3400 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem. Lai to izdotos īstenot, atbildīgā ministrija plāno vairāk iesaistīt tieši nevalstiskās organizācijas.

Labklājības ministrija Valsts kontroles atzinumu atzīst par derīgiem ieteikumiem, ko ministrija apņēmusies ņemt vērā. Projektu iekavējušas pārrunas ar visām 119 pašvaldībām, kas plānotā mēneša vietā aizņēmušas gadu. Ministrijā gan sola, ka nobīdīts tiek tikai termiņš, bet visas personas, kurām bija sākotnēji paredzēts sniegt pakalpojumu, to arī saņemšot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt