Cenšoties Latvijā ieviest divu grozu veselības pakalpojumu sistēmu, sanāk pārvirzīt nodokļu iekasēšanas un motivēšanas pienākumus no institūcijām, kurām ar to ir jānodarbojas, uz ārstiem, pauda Aizsilniece. "Nākamajos sešos mēnešos ir jāsaprot - kāpēc cilvēkiem, kas strādā mikrouzņēmumā, nepienākas veselības apdrošināšana, bet cilvēkam, kas strādā uz ceturtdaļslodzi un mēnesī sociālajās iemaksās samaksā pāris desmitus eiro - pienākas," tā Aizsilniece.
"Ja cilvēki maksā Latvijā nodokļus, ja mums ir tāda nodokļu sistēma, tad viņi savu pienesumu ir veikuši un viņiem pienākas arī veselības apdrošināšana. Tas ir jāizdara jaunajai valdībai. Ārstiem nav jābūt nodokļu inspektoriem," teica Aizsilniece.
KONTEKSTS:
Saeima janvārī lēma līdz 1. jūlijam atlikt Veselības aprūpes pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Deputāti attiecīgos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā atzina par steidzamiem un atbalstīja uzreiz gan pirmajā, gan otrajā lasījumā.
Kā skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), grozījumi paredz atlikt likuma stāšanos spēkā, jo informācijas sistēmas trūkumu dēļ pašlaik to nav iespējams pildīt. Skride uzsvēra, ka līdz 1. jūlijam Nacionālais veselības dienests varēs "palaist reģistru un novērst kļūdas" - tās iestādes, kurām dati jāievada manuāli, varēs pabeigt darbu, sistēmu varēs pielāgot lietotājiem, savukārt cilvēki varēs noskaidrot, kurā veselības aprūpes grozā viņi ir.
Aizejošās valdības veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) tikmēr pauda, ka likuma grozījumu atlikšana varētu dot laiku pārskatīt, vai iespējams pilno veselības aprūpes grozu nodrošināt arī trešās grupas invalīdiem, kuri pašlaik nav iekļauti to sabiedrības grupu sarakstā, kurus apdrošina valsts.
