Arī virtuālās Jāņu svinības iesākas tieši tāpat, kā īstie Jāņu festivāli – ar rūpīgu plānošanu, pienākumu dalīšanu un pamatīgu satraukumu par to, vai kaut kas nenoies greizi.
"Man tiešām ir beidzot kaut kāds gandarījums par padarīto darbu. Ko es katru gadu saņemu no festivāla, šoreiz tas ir no šī. Viena pati pie datora, bet tas nav viss, es lielu daļu esmu izdarījusi, esmu dalījusies ar visiem, ar ko ir iespējams! Un tagad ņemšu savu darba datoru un došos pie draugiem svinēt tālāk Jāņus," atklāja festivāla organizatore Vera Antipova.
Savukārt tiešraide platformā „Facebook” tika vadīta no Latvijas.
"Darba sajūta ir, tomēr nevar līdzināties ar to, kad apkārt ir daži tūkstoši ballētāju un līgotāju," atzina festivāls organizators Vents Feldmanis.
"Man personīgi visvairāk pietrūkst tieši tās gatavošanāss daļas. Mēs esam pieraduši, ka tās mantas stiepjam apkārt, lielu daudzumu sakrāmējam un nokrāmējam. Man tieši tās daļas iztrūkst, ka nevar būt, ka tā kulminācija ir tieši tagad un tieši šādi, kāda tā šobrīd ir. Tāpēc, lai arī ir devītais festivāls, kas tieši norisinās "Bērzes strazdu" vēsturē, tomēr tas nav tik ļoti fiziski nogurdinošs," sacīja festivāla organizators Toms Zeltiņš.
Tieši gatavošanās bija pati sarežģītākā, jo pašiem savus priekšnesumus nofilmēt vajadzēja 24 kolektīviem septiņās valstīs.
"Katrs sēdēja savā dārzā, cik nu tas vispār pandēmijas laikos bija iespējams. Visu safilmēja, iesūtīja. Tas apjomīgais informācijas daudzums bija jāapstrādā, jāsamontē. Faktiski tā ir četras stundas gara filma," atzina Vera Antipova.
Ja pieklusināta pandēmijas laika svinēšana nedod īsto svētku noskaņu, tad sajūta, ka latvieši vienlaicīgi visā pasaulē dzied līdzi vienām un tām pašām dziesmām, noteikti palīdz.
Tie, kuri neredzēja festivālu tiešsaistē, var to joprojām noskatīties biedrības "Bērzes strazdi" sociālā tīkla "Facebook" profilā.
