Biedrība: Sabiedrībai saglabājusies aizbildnieciska attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Bieži vien sabiedrībā uzskata, ka zina labāk, kas vajadzīgs cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem. Uz šādu problēmu kā aizvien aktuālu norāda resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda” vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere. Tomēr, ja lēmumu pieņem cilvēka vietā, tad viņam nav motivācijas iecerēto īstenot.

Biedrība: Sabiedrībai saglabājusies aizbildnieciska attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem
00:00 / 07:35
Lejuplādēt

„Tas ir veids, kā mēs, arī pakalpojumu sniedzēji, raduši strādāt un domāt.'' Tāpēc „Zelda” savā darbā raugās uz to, ko vēlas pats cilvēks. Vienmēr ir tas kārdinājums, protams, domāt, ka „mēs zinām labāk, mēs redzam, kas viņam ir vajadzīgs”. Bet, ja mēs kaut ko cilvēkam uzspiežam, kaut kādu risinājumu vai kaut kādu pakalpojumu, kas mums liekas viņam būtu visefektīvākais, bet viņam pašam tajā brīdī tā neliekas, tad ir diezgan liela iespējamība, ka cilvēks šo pakalpojumu arī nevēlēsies saņemt. Vienkārši, piemēram, ja viņam piešķirts kāds pakalpojums, viņš to arī neizmantos, jo nav šīs paša motivācijas to darīt. Viņam ir jābūt šai motivācijai kaut ko darīt, nevis kāds viņa vietā izlēmis: „Tev šis ir vajadzīgs, tev šis jāīsteno”,” uzskata Leimane-Veldmeijere.

„Zeldas” vadītāja arī norāda, ka šādu praksi, kad kāds izlēmis cilvēka vietā, nereti redz arī ģimenēs. „Ir tā, ka cilvēks varbūt pats vēlas kaut ko citu, bet ģimene uzspiež savu ideju, ka viņam ir vajadzīgs tas un tas. Jā, tas ir izaicinājums. Protams, mēs arī nepārmetam šai ģimenei tāpēc, ka viņa par cilvēku ir iestājusies un rūpējusies, un tas ir nereti darīts ar vislabākajiem nodomiem. Reizēm ir grūti atkāpties un paskatīties no malas un dot viņam to iespēju kaut ko izlemt pašam un pašam pieņemt lēmumus,” atzīst biedrības vadītāja. 

Ieva Leimane-Veldmeijere arī atzīst, ka mainīt savu domāšanu un attieksmi tiešām nav viegli.

„Mums ir šis paternālisms, šī aizbildnieciskā attieksme. To arī var saprast, no kurienes tas veidojas un ceļas. Tā problēma ir arī vienmēr, ka tiek izvilkti gaismā tie negatīvākie piemēri, kur kaut kas nav sanācis. Mums ir tā tendence visu stereotipizēt un teikt: „Nu, jā, bet viņi nespēja paši lemt, viņi nespēja paši tikt galā, viņi ir bīstami, viņi ir agresīvi.” Nereti, tā kā cilvēkiem ir bijusi vai nu ļoti negatīva saskarsme, vai šīs saskarsmes nav, tad mēs veidojam kaut kādus stereotipus, uz kā pamata arī veidojas tālāk jau aizspriedumi," pauž "Zelda" vadītāja.

Leimane-Veldmeijere akcentē, ka biedrība savā darbā mēģina atrast cilvēku stiprās puses un resursus. Tāpat no pērnā gada biedrība nodrošina atbalsta personas pakalpojumu lēmumu pieņemšanā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti