Pirms tautas nobalsošanas dažādas sabiedriskās organizācijas izplatīja aicinājumu iet un balsot pret krievu valodu. Arī pirmsreferenduma gaisotnē nodibinātā biedrība "Par latviešu valodu." Tās atbalstītāji izplatīja aicinājumu "Celies un ej!" un, pateicoties ārzemju latviešu ziedotājiem, tapa reklāmas medijos. Akcijas idejas autori vakar vakarā kopā sekoja līdzi tautas nobalsošanas rezultātiem.
Ar aicinājumu «Celies un ej!» mēnesi pirms referenduma domubiedri vērsās pie tiem balstiesīgajiem, kuri nemaz nedomāja piedalīties tautas nobalsošanā. Aicinājumu reklāmas rullīšos izteica sabiedrībā zināmi cilvēki. Arī Džordžs Stīls, kurš kopā ar citiem centās pārliecināt ikvienu, ka uz referendumu noteikti ir jāiet un jābalso pret divvalodību Latvijā. Džordžs Stīls kopā ar citiem aktīvistiem no biedrības "Par latviešu valodu", kas aicināja celties un iet uz referendumu, rezultātus gaidīja "Daugavas vanagu" viesnīcas telpās Rīgā. Vērojot vakarvakarā televīzijas ziņas, atnākušie pauda gandarījumu par lielo aktivitāti. Aldim Austeram no Eiropas Latviešu apvienības ir savs skaidrojums, kāpēc šoreiz tik daudz latviešu ārzemēs piedalījās referendumā.
Gandarīts, ka tik daudzi tomēr nolēma aiziet uz tautas nobalsošanu par valsts valodu, ir arī akcijas iniciators Māris Slokenbergs. Tomēr, viņaprāt, pats galvenais šajā reizē ir nevis aktivitāte, bet gan pārliecinošais atbalsts latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai.
Biedrība sola savu darbību turpināt. Kā galveno uzdevumu aktīvākie 18. februāra referenduma pret-aģitētāji uzskata latviešu valodas stiprināšanu Latvijā. Piemēram, biedrība aicināšot latviešus ar krieviem runāt latviski, tādejādi ļaujot saviem kaimiņiem labāk apgūt valsts valodu.
