Saskaņā ar statistikas datiem šogad kopumā noslīkuši jau vairāk nekā 60 cilvēki. Pērn visa gada laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ūdenstilpēs atradis 96 bojāgājušos. Saskaņā ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra datiem patiesais noslīkušo skaits ir vēl lielāks, jo ne visos gadījumos tiek iesaistīti mediķi vai glābēji.
Gemze atzina, ka problēma, ka Latvijā noslīkst daudz cilvēku, nav jauna, turklāt šajā ziņā vissliktāk izskatāmies uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona. Proti, Latvijā ir seši noslīkušie uz 100 000 iedzīvotāju. Lai izprastu skaudro statistiku, vismaz trīs gadu garumā runāts ar dažādiem ekspertiem, veiktas aptaujas, pētījumi.
"Tā statistika rāda, ka mēs dzīvojam mazliet maldos. Mums liekas, ka ir labāk, bet patiesībā situācija ir diezgan skaudra, jo peld tikai 6% Latvijas iedzīvotāju," teica biedrības "Peldēt droši" pārstāve.
Pēc viņas teiktā, "Latvijā ir daudzu mazu lietu kopums, kas veido šo situāciju". Piemēram, 2. klašu bērniem skolās peldētprasme ir obligāta, taču pētījumā secināts, ka peld tikai 30% bērnu. Līdzīgi ne visai laba situācija ir citos jautājumos, kas skar šo jomu.
"Biedējošais ir tas, ka izpratnes par to, ko nozīmē droša peldēšana, cilvēkiem nav. Joprojām uzskata, ka ar mani tas nenotiks, es varu lekt [ūdenī] uz galvas.
Tipiskākais slīkušais ir 25-30, līdz 50 gadu vecs vīrietis, kas ļoti straujā tempā dodas ūdenī un nereti tas ir arī alkohola reibumā, bet arī tas nav pierādīts, jo autopsijas visiem slīkušajiem pilnā apmērā netiek veiktas,(..)," teica biedrības pārstāve.
Līdz ar to autopsijas dati ir nepilnīgi, un arī šī ir joma, kas ir jāpārskata un jāpilnveido. "Jo mēs nevaram izdarīt nekādus secinājumus, ja mēs nezinām, kas tad īsti notika. Slīkušais nerunā, un visbiežāk arī apkārt esošie nav spējuši paskaidrot. Te viņš bija, te viņš zuda,"' sacīja Gemze.
Pēc viņas teiktā, Latvija ir ūdens lielvalsts – saskaņā ar statistiku katrs otrs Latvijas iedzīvotājs dzīvo pie ūdens. "Tādējādi uzskatīt, ka peldētprasme nav nepieciešamība, tā ir tiešām tumsonība."
Viņa sacīja, ka prieks ir par to, ka peldētprasme ir iekļauta jaunajā kompetenču izglītības saturā. Peldēt bērniem ir jāmāca, sākot to darīt jau salīdzinoši agrā vecumā, proti, 6-8 gadu vecumā. Viņasprāt, vienīgais ceļš, kā uzlabot situāciju šajā jomā ilgākā periodā - 20 gados, ir darbs ar bērniem. Vēl būtu arī jāsakārto normatīvie akti šajā jomā, tālab, iespējams, vajadzētu izveidot atbildīgo iestādi.
Programmas "Skola2030" veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas satura izstrādes vadītāja Inese Bautre intervijā Latvijas Radio piebilda, ka liela problēma Latvijā ir baseinu pieejamība. Tikmēr Gemze pauda, ka, viņasprāt, tas ir mīts, ka peldbaseini ir nepieejami. Piemēram, bērni no Carnikavas vai Mārupes dodas uz baseinu Rīgā. "Tam var atrast risinājumu un līdzekļus."
