Biedrība uzsver, ka individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana ir būtisks mediķu un pacientu drošības priekšnoteikums un līdz ar ambulatoro pakalpojumu atjaunošanu individuālo aizsardzības līdzekļu patēriņš palielināsies.
Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs skaidro, ka veselības aprūpes darbiniekiem, kuri saskaras un veic apstiprinātu vai iespējamu Covid-19 pacientu aprūpi, pastāv augsts inficēšanās risks. "Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu ievērojami palielinājās individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas apjomi, taču jaunu vienību pieejamība ievērojami saruka. Valsts atbalsts aizsardzības līdzekļu sagādes procesā ir ļoti būtisks, taču piegādes laiki, apjomi un izdales principi nav paredzami," saka Kalējs.
Biedrības apkopotie dati liecina, ka ar pašvaldību slimnīcu individuālo aizsardzības līdzekļu rezervēm pietiks vidēji 1,5 mēnešiem.
Aizsargmaskas, standarta respiratorus (KN95) un vairogus mediķiem nepieciešamajā apjomā valsts piešķīrusi 60% gadījumu, bet dezinfekcijas līdzekļi nodrošināti 70% apmērā. Tikmēr vienreizlietojamos kombinezonus valsts nav piegādājusi nevienai no pašvaldību slimnīcām, norāda biedrība.
Trūkstošos aizsardzības līdzekļus ārstniecības iestādes iegādājušās par saviem līdzekļiem. Rūpējoties par darbinieku drošību paaugstinātas bīstamības apstākļos, iegādāti arī augstākas aizsardzības pakāpes respiratori (FFP3).
Patlaban vislielākie IAL krājumi, ar kuriem pietiks nedaudz vairāk nekā diviem mēnešiem, ir Rēzeknes slimnīcai, savukārt Kuldīgas slimnīcā tie pietiks aptuveni 3,5 nedēļām.
"Lai mazinātu pacientu un medicīnas personāla drošības riskus, slimnīcas iztrūkstošās pozīcijas cenšas iegādāties par saviem līdzekļiem. Mediķi spiesti meklēt veidus, kā nodrošināt iegādi pašiem, taču tas ir papildu slogs jau tā steidzīgajā darba ritmā. Slimnīcas Nacionālajam veselības dienestam (NVD) par pirkumiem iesniedz detalizētas atskaites, norādot IAL faktisko patēriņu un izdevumus, kurus paredzēts segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Diemžēl līdz šim valsts solītās kompensācijas neviena pašvaldību slimnīca nav saņēmusi," piebilst Kalējs.
Savukārt Cēsu klīnikas galvenā māsa Taiga Galeja-Gruntmane norāda, ka, pateicoties valsts atbalstam ar dažādu IAL sagādi, piemēram, sejas masku, respiratoru, cimdu, kā arī virsmu un roku dezinfekcijas līdzekļu nodrošinājumu, Cēsu klīnikā krājumu atkarībā no dažādām pozīcijām pietiks 1-2 mēnešiem. Tas dod drošības sajūtu, taču, lai nodrošinātu visu nepieciešamo apjomu, iegāde jāveic arī pašiem.
Gruntmane stāsta, ka NVD tiek ziņots par atlikumiem un tuvākā mēneša laikā plānoto patēriņu. Turklāt diendienā tiek strādāts, lai atrastu jaunas iespējas un piegādātājus šo līdzekļu iegādei, taču piegādes ir neregulāras. "Tagad mums vismaz ir laiks, lai varētu atrast jaunas pasūtīšanas iespējas, piemēram, halātiem, ar kuriem situācija ir sarežģītākā," saka Gruntmane.
Slimnīcu biedrība norāda, ka līdzšinējo IAL patēriņu palielinās arī ambulatoro pakalpojumu atjaunošana, kura līdztekus stacionāro pacientu plūsmai pakāpeniski pieaugs, piemēram, ierodoties ārstniecības iestādē, ambulatorajiem pacientiem jānodrošina sejas maskas. Tāpat papildu drošībai, ja kāds pacients masku noņēmis vai ir nepieciešamība to nomainīt, maskas jānodrošina speciālistu kabinetos. Arī roku dezinfekcijas līdzekļiem jābūt izvietotiem pacientiem pieejamās vietās.
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
