Vērtējot VK secināto, ka asistentu pakalpojumu sistēma invalīdiem veidota tikai deklaratīvi un nesasniedz mērķi, Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktore Danute Jasjko Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka sistēma ir jāmaina, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu profesionālus asistentus.
Viņa atzina, ka tālab sistēmā iesaistītajiem ir jāsanāk kopā un jāsēžas pie sarunu galda, lai strādātu pie mehānisma, kas personām ar invaliditāti nodrošinātu profesionālus asistentus. "Jādomā, kur šos profesionālos asistentus dabūt," atzina LM pārstāve, norādot, saistībā ar profesionālu asistentu trūkumu arī nolemts ļaut par asistentu kļūt arī ģimenes locekļiem.
Viņa atzina - ja personām ar invaliditāti būs jānodrošina tikai profesionāli asistenti, tad tas šo pakalpojumu sadārdzinās.
Tikmēr Krūmiņa LM ideju strādāt pie jauna mehānisma vērtēja skeptiski: "Zem šiem visiem konkrētiem papīru kalniem, atskaitēm, zīmogiem un čekiem, tai skaitā arī neskaitāmām tikšanās reizēm, kurās ir piedalījušās nevalstiskās organizācijas, vecāku organizācijas, pazūd šis konkrētais cilvēks, kam šis pakalpojums ir domāts."
Pēc Latvijas Spina bifida un hidrocefālijas biedrības valdes locekles teiktā, bieži vien invalīdi, it īpaši reģionos, tiek nostādīti „neapskaužamā un arī ļoti pazemojošā situācijā”.
"Varbūt es neiešu detaļās, bet paskatīšos no vecāku organizāciju puses. Šis nav asistenta pakalpojums, bet šis ir pavadoņa pakalpojums, jo invalīds, vienalga, vai tas ir bērns vai pieaugušais, tiek pavadīts no punkta „A” uz punktu „B”. Asistents ir tas, kas palīdz, līdz ar to arī tā samaksa tiek maksāta tikai no mājām līdz, piemēram, medicīnas iestādei vai skolai," teica Krūmiņa.
Pēc viņas sacītā – laikā, kad aprūpējamā persona ir, piemēram, skolā vai aizņemta kur citur, tikmēr asistents gaida un par šo laika posmu darba samaksu nesaņem. "Tie pārmetumi, man liekas, ir nevietā, ka ģimenes locekļi ir uzņēmušies šo asistenta funkciju, jo kurš gan cits to darīs, ja ne tuvinieki. (..) [Ko] gaidīt par šo minimālo samaksu?" teica Krūmiņa.
Vairāki īpašo bērnu vecāki uzskata, ka būtu jādiferencē asistenta pakalpojums, jo invalīdi dažādi spēj rūpēties par sevi. "Līdz ar to arī šim pakalpojuma sniedzējam būtu jāpiekopj dažādas prasmes, jo, lai pārvietotu no punkta „A” līdz punktam „B”, nav nepieciešama augstākā izglītība," teica biedrības valdes locekle.
Kā ziņots, Valsts kontrole pārbaudē secinājusi, ka invalīdu asistentu pakalpojumu programma un tās izstrāde jau no paša sākuma nav bijusi sistēmiska un nevērtējot, kāda veida palīdzība cilvēkiem ar invaliditāti patiešām ir vajadzīga, tāpēc tā ir jāsāk veidot no jauna.
Valsts kontrole uzskata, ka ir jāmaina valsts finansējuma piešķiršanas kārtība, ko invalīdu asistenti saņem par palīdzēšanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mazāk nekā puse no cilvēkiem ar kustību traucējumiem naudu izmanto asistentu algošanai. Vairums to izmanto citiem mērķiem.
VK iesaka mazināt to gadījumu skaitu, kad cilvēkiem ar kustību traucējumiem palīdz ģimenes locekļi. Tas ir pieļaujams tikai īpašos gadījumos. Vairumā gadījumu tas ir profesionālo dienestu pienākums, uzskata Valsts kontrole.
