Noviks pastāstīja, ka, nogādājot Ukrainas iedzīvotājiem paredzētās kravas, sākotnēji tās vestas uz centralizētiem krīzes centriem Polijā. Taču izrādījās – tur ir liels mantu uzkrājums.
Tāpēc tad tās centās mantas nogādāt iespējami tuvāk Ukrainas iedzīvotājiem, vedot tās uz robežpunktiem. Tādējādi palīdzību iespējams saņemt no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem.
Pašlaik gan rindu problēma esot samazinājusies, tāpēc palīdzības sniegšanā vairāk koncentrējas uz Ukrainā palikušajiem. Lai noskaidrotu aktuālākās vajadzības, notiek koordinācija ar Ukrainu.
“Vedam viņiem jebko, kas varētu būt nepieciešams viņiem izdzīvošanai – medicīnas preces, pārtiku, higiēnas lietas,” pastāstīja Noviks.
Pirmajās kara dienās no Latvijas devās 10-15 automašīnas dienā, pašlaik tās ir vidēji 20-25 automašīnas. Lielākais skaits bijis 60 auto dienā, pastāstīja biedrības dibinātājs.
Atpakaļceļā automašīnās, kurās vestas palīdzības kravas, dodas bēgļi no Ukrainas. Līdz šim ar biedrības starpniecību uz Latviju atvesti 350 cilvēki no Ukrainas. Daļa cilvēku jau zina, kur uzturēsies Latvijā, bet citiem biedrība palīdzēt atrast mājvietu.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24.februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12.martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā. Konfliktā jau gājuši bojā vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji, tajā skaitā 40 bērni.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
