„Man būtu jāsauc gandrīz katra slimnīca: tās ir lokālās un reģionālās slimnīcas,” teica Širova, taujāta, kurās slimnīcās kvotas tiek izsmeltas visātrāk. Tādējādi jau šobrīd rindas pie atsevišķu specialitāšu ārstiem ir nākamajā gadā.
Visasākais kvotu trūkums ir jūtams datortomogrāfijā, endoskopijā un cita veida diagnostikā.
Tiesa, arī pie neirologiem, nefrologiem un kardiologiem, kā arī citiem speciālistiem veidojas garas rindas un vērojams kvotu trūkums.
Rīgā situācija ir labāka. Turklāt, ja kādā slimnīcā beidzas kvotas, tad rīdzinieki var braukt uz citu slimnīcu, kas atrodas relatīvi netālu. Savukārt, ja cilvēks dzīvo, piemēram, Vidzemē, tad viņam tikt uz Rīgu ir tikt dārgāk un tad var runāt par to, vai reģionos dzīvojošajiem veselības aprūpes pakalpojumi vispār ir piejami.
Širova neslēpa skepsi, paredzot, ka pārredzamā nākotnē situācija neuzlabosies. „Mēs šobrīd neesam ļoti optimistiski par nākamo gadu. Ja finansējums paliks šī gada līmenī vai vēl vairāk tiks samazināts, situācija nekādā gadījumā neuzlabosies,” teica Širova.
Viņa paskaidroja, ka problēmu pamatā ir finansējuma trūkums, samazinot kvotas veselības aprūpei slimnīcās ārpus Rīgas.
