Biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane Latvijas Radio pastāstīja, ka, piemēram, kāds centrā nonākušais cilvēks sacījis, ka vietā, kur izmantoja viņa darbu, viņam bija labi, jo bija kur dzīvot, bija ēdiens, viņam deva cigaretes, un viņš nemaz neapzinājās, ka par darbu ir jābūt samaksai.
Cilvēki par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst, paļaujoties uz palīdzētāja skaistiem vārdiem, bet tie nav patiesi, tāpēc arī centrs sāk sociālo akciju "Skaistiem vārdiem noticēja..." cilvēku tirdzniecības mazināšanai.
Cilvēkiem jābūt informētiem, lai šādās situācijās tomēr meklētu padomu, pajautātu, vai, piemēram, piedāvātais darbs būs legāls, kādas sekas būs laulībām ar trešās valsts pilsoni.
Zalcmane pastāstīja, ka pēdējā laikā kopumā cilvēktirdzniecības upuru skaits nav lielāks, bet vairāk reģistrē gadījumus arī Latvijā, nevis tikai cilvēku vervēšanu uz ārzemēm.
Zalcmane uzsvēra, ka preventīvais darbs vienmēr ir lētāks un efektīvāks, nekā pēc tam nepieciešamā rehabilitācija.
Bet valsts atbalsts cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai ir pietiekams, “rindā nestāv”, šobrīd centrā palīdzību saņem 16 cilvēki, bet ir bijuši arī pat 30 cilvēki. Pašlaik gadījumi ir smagi, bet kopējais skaits ir iepriekšējā līmenī, un tendence nemazinās.
