Biškopības biedrība savā mājaslapā publicējusi uzsaukumu iniciatīvai, norādot, ka augu aizsardzības līdzekļi pēdējā piecgadē tiek izmantoti arvien vairāk, kā arī pieredzēts, ka cilvēks, kurš darbojas ar ķimikālijām, nemaz neprot tās lietot. Biškopji uzskata, ka arī Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) viņos neieklausās.
Biedrības pētnieks Valters Brusbārdis LSM.lv norādīja, ka dienests augu aizsardzības līdzekļu kontrolei nepieiet nopietni. Tādēļ biedrība organizē projektu, lai apkopotu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas gadījumus Latvijā, kas nav draudzīgi biškopībai, videi un sabiedrībai. Informāciju apkopos ar mērķi, lai informētu sabiedrību, masu medijus, Zemkopības ministriju un VAAD. Iegūtā informācija būs būtiska, lai argumentēti cīnītos par biškopju un sabiedrības interesēm.
Biškopības biedrība savā mājaslapā izvietojusi vadlīnijas, kādos gadījumos informāciju sūtīt:
1. Par visa veida augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārkāpumiem, piemēram,
- augu aizsardzības līdzekļu lietošana noris stiprā vējā. Skaidri redzams, ka vējš novirza un dzenā pa gaisu izsmidzināmo darba šķīdumu;
- lietojot augu aizsardzības līdzekļus, neievēro distances no ūdens tilpnēm un novadgrāvjiem;
- augu aizsardzības līdzekļus lieto tuvu sabiedriskām ēkām, piemēram, skolai, bērnudārzam, utt.;
- traktors/pašgājējs stāv uz vietas, bet smidzinātāja iekārta darbojas (šķīdums no iekārtas tiek izvadīts).
2. Augu aizsardzības līdzekļu lietošana nodarījusi kaitējumu bišu saimēm, piemēram, bišu saime mirst vai pie bišu saimju skrejām redzamas saindējušās bites ar tām raksturīgām pazīmēm;
3. Gadījumi, kas saistīti ar integrētās augu aizsardzības sistēmas neievērošanu praksē:
- smidzināšana ziedošā kultūrā, zālājā, kur zied augi, kultūrauga laukā, kurā savairojušās ziedošas nezāles;
- vispārējas iedarbības herbicīda (glifosāta) smidzināšana zālājā maija-jūnija-jūlija mēnešos. Nav obligāti jāredz smidzināšana procesā. Glifosāta lietošanu raksturo brūns, atmiris zālājs;
- vienu vai divas nedēļas pirms ziemas/vasaras rapša vai graudaugu kulšanas noris smidzināšana laukā ar vispārējas iedarbības herbicīdu (glifosātu).
4. Ar smidzinātāju strādā cilvēks, kurš nav zinošs darbā ar augu aizsardzības līdzekļiem.
5. Kad novērota negatīva pieredze komunikācijā un sadarbībā ar VAAD un tās darbiniekiem.
Biedrība aicina sūtīt foto no konstatētā gadījuma vai nelielu uzfilmētu video. Tas ir ļoti vēlams, lai konstatētu pārkāpumu. Klāt jānorāda:
- adrese norises vietai – ciema vai mājas nosaukums, pagasts, novads;
- gadījuma fiksēšanas datums un laiks.
Biedrība aicina informāciju sūtīt uz "WhatsApp" numuru 20020117 vai e-pastā [email protected]. Informācija par ziņotāju netiks nodota trešajām personām. Novērojumiem nav jābūt no paša lauka. Tos var fiksēt arī, ceļojot citur Latvijā.
Par augu aizsardzības līdzekļu pārkāpumiem aicina reizē ziņot arī VAAD.
"Būsim ikviens pilsoniski atbildīgs un izgaismosim Latvijas sabiedrībai, kāda ir patiesā situācija! Iegūsim pamatotus un argumentētus pierādījumus, lai cīnītos par biškopju un sabiedrības tiesībām," norādīts biedrības uzsaukumā.
KONTEKSTS:
Biškopji jau iepriekš norādījuši uz pesticīdu negatīvo ietekmi. Biškopis Jānis Sietiņsons, kurš saimnieko Gaujas nacionālā parka teritorijā, diskusija "Kā jūtas Latvijas bites?" maijā pastāstīja, ka šoziem mirusi puse bišu saimju.
Latvijas Dabas fondā (LDF) un citās dabas aizsardzības organizācijās pasaulē satraucas par to, ka Eiropas Savienībā (ES) virsroku pār sabiedrības interesēm gūst pesticīdu ražotāji. Lai gan ES bija apņēmusies rūpēties par to, lai ierobežotu ķimikāliju nodarīto kaitējumu bitēm, dalībvalstis daļēji noraidījušas dokumentu, kas liktu rūpīgāk pārbaudīt lauksaimniecībā lietotos augu aizsardzības līdzekļus. VAAD informēja, ka arī Latvija aicinājusi pārskatīt dokumentu, jo bažījas par metodikas trūkumu pārbaužu veikšanai.
Vienlaikus Eiropas Komisija maijā nāca klajā ar jaunu Biodaudzveidības stratēģiju, lai apturētu biodaudzveidības zudumu un veidotu ilgtspējīgu pārtikas sistēmu. LDF vadītājs Andrejs Biedris uzsver, ka stratēģija gan vēl ir tikai diskusiju objekts, kura ieviešana dzīvē nav garantēta.
Organizācija aicinājušas Latvijas iedzīvotājus parakstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu par bišu glābšanu no pesticīdiem.
