Bičkovičs ģenerālprokurora amatam virza Kalnmeieru

Ērika Kalnmeiera līdzšinējā darba pieredze, kas gūta, vadot prokuratūru kopš 2010.gada 12.jūlija, profesionālās spējas, prokuratūras darba problēmu un to risinājuma redzējums saistībā ar visas tieslietu sistēmas tālāko attīstību un darbība Tieslietu padomē – tie ir pamatargumenti Augstākās tiesas priekšsēdētāja lēmumam Kalnmeieru atkārtoti virzīt apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, teikts AT paziņojumā medijiem.

Pirms lēmuma pieņemšanas Bičkovičs ticies ar abiem kandidātiem - Kalnmeieru un prokuroru Jāni Ilsteri. Viņš arī sekojis līdzi prokuratūras un Kalnmeieram darbam gan publiskajā telpā, gan ikdienā. AT priekšsēdētājs līdz šim novērojis progresu prokuratūras darbā un pārliecināts, ka tās būs arī turpmāk.

Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” Bičkovičs skaidroja, ka Klanmeiers jau ir aktualizējis virkni no jautājumiem, uz kuriem, piesakoties ģenerālprokurora amatam, norādīja Ilsters, tostarp par darba algu sakārtošanu, publiskā tēlā uzlabošanu un sabiedrības uzticēšanās veicināšanu.

AT priekšsēdētājs arī norāda, ka likums ļauj vienam cilvēkam vadīt prokuratūru desmit gadus ar pārbaudi pēc pirmajiem pieciem. Pēc Klanmeiera „distances pirmās puses” kopsecinājums par viņa darbu esot pozitīvs, un nav pamata domā, ka otrajā termiņā attīstība mazinātos vai apstātos. 

Par ģenerālprokurora kandidatūru jau pirmdien lems Tieslietu padomes sēdē, bet galīgais lēmums par ģenerālprokurora iecelšanu nākamajiem pieciem pilnvara termiņa gadiem būs jāpieņem Saeimai. Šogad pirmo reizi ģenerālprokurors tiks vēlēts atklātā balsojumā. Prognozes liecina, ka deputātu vairākums ir noskaņots atbalstīt Kalnmeieru.

Kalnmeiers trešdien LTV sacīja, ka piekritis atkārtoti kandidēt jo prokuratūrā ir vairāki iesākti darbi, kurus viņš grib pabeigt un izpildīt. 

Sadarbību ar prokuratūru vērtē labi

Gan Valsts kontroles (VK), gan Latvijas Universitātes (LU) pārstāvji sadarbību ar prokuratūru laikā, kad to vada Kalnmeiers, vērtē labi. Pēdējo divu gadu laikā Valsts kontrole vairakkārt tikusies ar prokuratūras pārstāvjiem, lai uzlabotu sadarbību. Valsts kontrole sākusi sniegt prokuratūrai informāciju izmeklētājiem vieglāk saprotamā formātā, norādīja VK padomes loceklis Aivars Ērglis.

Arī LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga kopumā atzinīgi vērtē Klanmeiera darbu, īpaši raugoties uz iestādes vadīšanu, ne individuālo prokuroru veikumu. Viņa arī uzsver, ka ģenerālprokurora amats ir ļoti nozīmīgs kopējā tieslietu sistēmā.

Viens no prokuratūras kritiskākajiem darba momentiem ir uzraudzība pār izmeklēšanu, un tā pilnveidošana saistāma ar finansēm. Prokurora uzraudzībai var būt izšķiroša nozīme lietas veiksmīgai virzībai.

Ģenerālprokurors ir viena no retajam amatpersonām Latvijā, kurai likumā noteikts, ka maksimālais pilnvaru termiņš ir 10 gadi.

Jau ziņots, ka uz ģenerālprokurora amatu bija divi pretendenti - līdzšinējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kuru atkārtotai kandidēšanai izvirzīja Ģenerālprokuratūras padome, un viens no tā sauktās Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas prokuroriem Jānis Ilsteris, kurš pieteicies pats.

Izvēle, kuru virzīt apstiprināšanai parlamentā, bija Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ziņā. Pirms nosaukt ģenerālprokurora amata kandidātu, Bičkovičs solīja uzklausīt un izvērtēt visus ierosinājumus.