- Ģimenes ārste meklē un atrod iemeslu, lai padzītu slimo bezpajumtnieku
- Apsargs patversmē norādi dod ar spērienu; sadzīves kvalitāte - apšaubāma
Pašam nezinot, 130 000 eiro liels nodokļu parāds
Raidījuma mudināts un finansiāli atbalstīts, pie sociālās ģimenes ārstes Ilzes Pozņakas devās 43 gadus vecais Gunča, kurš ikdienā pārtiek ubagojot. Viņam jau ilgāku laiku ir smaga kājas kaite.
Pozņaka katru dienu strādā ar maznodrošinātajiem un personām bez noteiktas dzīves vietas. Iepriekš bezpajumtnieki sarunā ar AP viņu pieminēja ne labākajā gaismā. Piemēram, Edgars sacīja, ka viņa neko nav darījusi, lai palīdzētu, kad viņam dedzinājis kuņģis. “Viņai vajadzēja savākt visu to [cilvēku skaitu] lielumu (..) jo vairāk cilvēku, jo lielāka alga,” saka Edgars.
Tikmēr Gunčas kājai, jau agrāk noteikts, ir trofiskā čūla.
Tiesa, pirms došanās pie ārsta kļūst skaidrs, ka Gunārs nav oficiāli trūcīgais. Uz viņa vārda ir reģistrētas septiņas firmas, kuru kopējais nodokļu parāds valstij ir 130 000 eiro.
Turklāt zīmīgi, ka četras no tām ir reģistrētas pērn, 2017.gadā, kad Uzņēmumu reģistrs un Valsts ieņēmumu dienests it kā bijuši ieviesuši stingrākas prasības, lai novērstu nodokļu nemaksāšanas risku.
Pats Gunča gan atminas par divu firmu atvēršanu. Turklāt viņš neslēpj, ka ir pazaudējis pasi, ko valsts iestādes, noformējot uz viņa vārda uzņēmumus, ir lietojušas bez viņa ziņas.
Galu galā, AP finansiāli atbalstīts, Gunārs dodas pie Pozņakas. Sagaidīšana gan nav laipna. Sadzirdējusi, ka nepieciešams “sabindēt kājiņu”, skan atbilde: “Ej bindē pats savu kāju! Kāpēc man tava kāja jābindē?”. Arī naudas esamība Pozņaku nepadara maigāku. “Man tava naudiņa, zini, pie vienas vietas!” viņa atcērt, izdzirdējusi, ka Gunčam ir nauda.
Viņu atraida, taču, AP mudināts, viņš atkal dodas pie ārstes jautāt, pie kura mediķa doties savas kājas dēļ. Pozņaka atkal ir rupja. “Kas tev tur kājai ir? (..) Dzeršana nepalīdz trofisko čūlu iznīdēt? Nepalīdz?” viņa taujā, secinot, “kā viņa var sadzīt, ja tu dzīvo šādi”. Ārste arī atsakās pieņemt naudu no Gunčas. “Man tavu netīro naudu nevajag! Fuj, es neņemšu viņu rokā,” viņa saka.
Kad atklājas, ka Gunča ir gan reģistrēts pie Pozņakas, gan tas, ka viņam ir nauda, Pozņaka sāk paust, ka viņš ir iereibis un smird pēc alkohola.
Tāpēc tiek izsaukts apsargs, kurš pārbauda Gunču. Tā kā promiles pacientā ir atrastas, tad viņš tiek izmests.
AP norāda, ka, no vienas puses, ģimenes ārstei ir taisnība, jo alkohola reibumā pie ārsta nav jāiet. No otras puses, lielākā vai mazākā reibumā daudzi no šiem cilvēkiem ir gandrīz vienmēr, un ar to sociālajam ģimenes ārstam ir jārēķinās. Turklāt Gunča bija pieklājīgs.
Sludinātāji biedē ar vārsmām
AP ielūkojās arī Sarkanā Krusta patversmē Gaiziņa ielā, ko savās sarunās kritizē bezpajumtnieki. Kopumā Rīgā ir piecas nakts patversmes vīriešiem un četras sievietēm. Taču šī ir vispieprasītākā, jo tā atrodas vistuvāk stacijai, un tās pirmajā stāvā drīkst uzturēties cilvēki arī alkohola reibumā. Šeit policija arī nogādā visus piedzērušos cilvēkus no ielas.
Šoreiz AP pats iejūtas bezpajumtnieku ādā – jāvelk smirdošas drēbes, taču alkoholu gan nelietos.
Ir deviņi vakarā, un šajā laikā visiem par velti dod ēst. Kopumā cilvēku ir ap 50, un vakariņās ir kaut kāds makaronu izstrādājums. Ēdienu salej plastmasas trauciņos, tad tie katram jānomazgā un jāsaliek ziepjūdenī, lai šos vienreizējos traukus varētu lietot vēl.
Kad ir paēsts, tad drīkst uzsmēķēt un izklīst pa telpām. Ēkā ir trīs stāvi, un augšā ir pat gultas. Tiesa, lai tur atrastos, ir jāatsakās no dzeršanas. Ja šeit dzīvo ilgstoši, pirmie divi mēneši ir bez maksas, pēc tam – par katru dienu jāmaksā 2,20 eiro.
Tikmēr apsargs nevairās no agresijas.
Viņš iesper kādam bezpajumtniekam, kurš ir skaidrā, tāpēc var iet gulēt noteiktā telpā. Tie, kuri ir piedzērušies, guļ citur, un tur ir briesmīga smaka.
Pirmajā stāvā ir viens pods uz visiem. Duša ne visai laba, un dvieļa vispār nav. Arī apmaiņas drēbes bezpajumtniekiem ne vienmēr var piedāvāt.
Toties ir kādas draudzes sludinātāji. Viņu palīdzības metodes gan arī ir savdabīgas:
“Suns atgriežas… Suns apēd savu vēmekli, tā tu tagad dari. Tu nožēlo grēkus un atkal dzer - tu apēd savu vēmekli. Suns apēd savu vēmekli. Cūka mazgājusies vārtās atkal dubļos - tu tāds esi. Tu esi kā cūka, kas ir nomazgājusies un vārtās dubļos,” saka sludinātājs.
Pie svaigām drēbēm varot tikt dienas centrā Katoļu ielā, tajā pašā ēkā, kur pieņēma ģimenes ārste Ilze Pozņaka. Tomēr arī tur var rādīties tikai skaidrā un nekādu paģiru.
AP secina, ka sociālā palīdzībā Rīgā ir radīta cilvēkiem, kas spēj tikt galā ar dzeršanu. Ja cilvēki nespēj būt skaidrā, tad sekas var būt dažādas.
Statistika rāda, ka Rīgas patversmēs klientu skaits sarūk. 2012. gada maijā tur uzturējās 417 cilvēki, toties pērn maijā – 403.
