Raidījuma skatītāja Baiba pastāstīja, ka tad, kad meitai sāka sāpēt zobs, viņa sāka interesēties, kur varētu saņemt valsts garantētos bezmaksas zobārstu pakalpojumus bērnam. Vairākās klīnikās viņa saņēma atteikumu, bet Stomatoloģijas institūtā viņai piedāvāja pierakstu pēc pusotra gada.
Arī mammas Inese un Liene stāsta, ka viņas savus bērnus piesaka pie ārsta jau pusgadu vai gadu iepriekš, lai tiktu pie valsts apmaksātā zobārsta, bet “ja bērnam sāp zobs, skaidrs, ka viņš necietīsies, ies un labos; protams, maksāsim to summu, lai bērnam nav jācieš”.
Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Martiņsons atzīst, ka sūdzību par to kļūst aizvien vairāk, “ar katru mēnesi arvien vairāk, katru nedēļu nāk vēstules, pašvaldības prasa, iedzīvotāji, un visi sūdzas par bērnu zobārstniecības pakalpojumu nepieejamību.”
Viens no noslogotākajiem zobārstniecības pakalpojumu sniedzējiem ir Rīgas Stomatoloģijas institūts, kurā rinda pie bezmaksas zobārsta ir visgarākā – ar sāpošu zobu bērnam būtu jāgaida 480 dienas jeb noapaļojot - pusotru gadu.
Stomatoloģijas institūta sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Lielmane stāsta, ka akūtajos gadījumos gan var nākt katru rītu no pulksten 8.00, “tiek izdalīti 10 numuriņi, kurus dežūrārsts var pieņemt”.
“Tālāk, kad visi ir pieņemti, nāk pacienti pēc pieraksta, kas arī jāņem, jo rinda ir pusotrs gads, un ārsts, ja nepaspēj pieņemt šos 10 pacientus, viņš turpina viņus pieņemt starp pierakstītajiem pacientiem,” skaidro Lielmane.
Stomatoloģijas institūta pārstāve atzīst, ka ne tikai noslogotības, bet arī zemā zobārstniecības tarifa dēļ iestādei nav izdevīgi pacientus pieņemt par valsts nodrošinātajiem līdzekļiem
“Problēma ir komersantu vēlmē strādāt par valsts tarifiem jeb drīzāk nevēlēšanās strādāt par tiem izcenojumiem, ko valsts šodien ir noteikusi, ko var atļauties; šie tarifi ir zem pašizmaksas, un daudzām ārstniecības iestādēm rada zaudējumus, un tāpēc viņiem nav spilgti izteiktas vēlmes slēgt līgumu ar valsti,” atzīst Martiņsons.