Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pagājušajā nedēļā uzdeva Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei nākt klajā ar priekšlikumiem, kā uzlabot apraidi Latgalē.
Pēc visu iesaistīto institūciju tikšanās nolemts atbalstīt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra plānu būvēt divus jaunus apraides mastus Viļakā un Skaistā.
Centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta stāsta, ka jaunos torņus varēs izmantot gan televīzijas, gan radio apraidei, kā arī vietu tajos varēs nomāt privātie komersanti.
Raksturojot pašreizējo situāciju ar apraidi pierobežā, Bokta norāda, ka signālu noķert varot, taču tas var prasīt piepūli.
“Kur mēs esam bijuši, mēs vienmēr esam varējuši rast tehnisku risinājumu, lai var uztvert [signālu], bet mēs nevarētu likt arī roku uz sirds un teikt, ka pilnīgi 100% vietās to var izdarīt,” atzīst Bokta.
“Es domāju, ka kādu mājsaimniecību noteikti var atrast, un tad tur jāmeklē individuāli risinājumi, kas parasti ir antenu novietot citā vietā vai arī virzīt viņu augstāk, nekā ierasts,” saka Bokta.
Torņu būvniecība un iekārtošana varētu ilgt gadu. Pēc tam valstij bezmaksas programmu apraides nodrošināšanas izmaksas varētu pieaugt par 400 000 eiro.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi gan nav pārliecināti, vai šāds ieguldījums ir tā vērts, jo šobrīd bezmaksas apraide jau aptver 99,6% Latvijas teritorijas, stāsta padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Ķezbere.
“Ja tāda ir politiskā vēlme, ka šie 0,4% ir jānoklāj, tad mēs to arī darām - 0,4% izmaksās 400 000 eiro,” norādīja Ķezbere.
Viņa atzina, ka par to, vai tās ir samērīgas izmaksas, padome diskutēja, “nez vai tas ir ekonomiski pareizi, bet, protams, no otras puses, ir jāsaprot tas, ka Viļaka un Skaista, tās ir tukšās vietas, kas ir pie mūsu austrumu robežas”.
“Droši vien stratēģiski pareizi, ka tur šādi torņi tiek būvēti un apraide tiek nodrošināta,” sacīja padomes pārstāve.
Apraides stiprināšana ļaus pārraidīt 10 televīzijas programmas pašreizēju piecu vietā. Ir gan maz ticams, ka brīvās vietas izdosies aizpildīt.
“Kur atrast vēl raidstacijas jeb programmas, kuras pa velti, pareizāk sakot par samaksu, ir gatavas iziet virszemes ēterā, tas ir diezgan sāpīgs jautājums,” atzina Ķezbere.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome priekšlikumus apraides uzlabošanai vēl skatīs ceturtdien. Viens no pieciem padomes valdes locekļiem Ivars Zviedris uzskata, ka lētāk būtu nevis būvēt jaunus torņus, bet gan nodrošināt ar antenām un dekoderiem tos, kas sūdzas, ka Latvijas Televīziju neredz.
“Uzliekot dārgus torņus un veicinot šo apraidi, nu labi, mēs apraidīsim stirnas un bukus, kas tur staigā, un apraidīsim arī tos, kas to antenu nekad neliks, jo viņam vajag tāpat no 50 – 100 eiro, lai viņš uzliktu to antenu un sāktu skatīties to apraidi,” sacīja Zviedris.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti apraides problēmām Latgalē pievērsās maijā pēc viesošanās vairākās pierobežas pilsētās.
