“Man tas ir pirmais gads šajā skolā. Es atnācu no Aglonas internātskolas, jo to slēdza. Projekta ietvaros man ir individuālās apmācības ar skolotāju. Man stundās ir ļoti grūti saprast tēmu, bet kad skolotāja ir tikai kopā ar mani, viņa man ļoti labi apskaidro un man to priekšmetu vieglāk apgūt. Man šīs nodarbības ir ļoti ļoti palīdzējušas. Atzīmes labākas palikušas, vieglāk kontroldarbus uzrakstīt,” stāsta Jānis, kurš dzīvo arī Aglonas vidusskolas dienesta viesnīcā un projekta "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”, kam dots cerīgs nosaukums “PuMPuRS”, ietvaros saņem arī bezmaksas vakariņas.
Bezmaksas brokastis un vakariņas pienākas arī 10. klases audzēknei Samantai Dombrovskai, kura atklāj, ka ar mācībām viņai problēmu nav, taču lielā ģimenē naudas ne vienmēr pietiekot:
“Man nav piešķirtas papildstundas, bet gan piešķirta bezmaksas ēdināšana, jo mums ir daudzbērnu ģimene un grūti visu apmaksāt, un vēl brālim te jāmācās. Ēšana ir par velti – nauda ietaupās.”
Kopumā Latvijā šobrīd aptuveni 10% skolēnu katru mācību gadu priekšlaicīgi pamet skolu. Ingrīda Putāne, Aglonas vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā, atklāj, ka iepriekšējo triju gadu laikā Aglonas vidusskolā mācības pārtrauca 18 skolēni. Tāpēc pirms iesaistīšanās projektā tika nolemts izvērtēt visus skolēnus un noteikt, kādam riskam skolēns tiek pakļauts.
“Un tad, kad mēs izsvērām riskam pakļautos bērnus arī par trim gadiem, tad arī atklājās, ka vienā mācību gadā tādi bija astoņi, tad nākamajā – 14 un 20. Šie riski bija visdažādākie – gan motivācijas trūkums mācīties, gan neattaisnoti kavējumi, iekavēta mācību satura uztvere iepriekšējā izglītības posmā. Kāds skolēns vienā skolā klasē bija viens pats – nebija klases kolektīva. Bija arī konflikti ar klases biedriem,” klāsta Putāne.
Katram projektā “PuMPuRS” iesaistītajam skolēnam pedagogs semestra sākumā izveido individuālo atbalsta plānu, kurā izvērtē mācību pārtraukšanas riskus un paredz nepieciešamos pasākumus šo risku mazināšanai. Aglonas novadā visbiežāk tiek izmantota iespēja sniegt individuālas konsultācijas dažādos mācību priekšmetos.
Pieredze rāda, ka individuālais darbs ar skolēnu maina viņa attieksmi gan pret skolotāju, gan pret mācību priekšmetu, gan domāšanu kopumā.
“Individuālā darba stunda ar skolotāju, kur skolēns var izrunāt ne tikai mācību priekšmeta grūtības, bet var arī parunāt par ,un tas priekš bērna ir ļoti daudz. Tā solīti pa solītim arī aiziet. Mums ir tādi bērni, kuri nu jau trešo semestri ir šajā projektā, un mēs redzam, kā viņi aug. Arī nesekmība ir mazinājusies un mazāk ir to skolēnu,'' saka Putāne.
Lai arī projekts paredz dažādus atbalsta veidus skolēniem un pedagogiem, Aglonas novadā par svarīgu faktoru ir atzīta bezmaksas ēdināšanas nodrošināšana gan skolēniem, kas dzīvo dienesta viesnīcā, gan arī tiem, kuri skolā ierodas vēl pirms astoņiem rītā.
“2017./2018. mācību gada otrajā semestrī mums projektā iesaistījās 11 izglītojamie. Šī mācību gada 1. semestrī iesaistījās 16 izglītojamie, no kuriem diviem bērniem bija nodrošināta tikai bezmaksas ēdināšana. Otrajā semestrī mums ir 20 izglītojamie -- 6 skolēniem nodrošināta bezmaksas ēdināšana un 14 – gan bezmaksas konsultācijas, gan ēdināšana.”
Projekta koordinatore Aglonas novadā, Priežmalas pamatskolas direktore Sandra Rakova atklāj, ka projektā "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" ir iesaistījušas visas četras novada skolas, trīs pamatskolas un Aglonas vidusskola. Triju semestru laikā jau ir sastādīti 78 individuālās attīstības plāni:
“Projektā ir ļoti nozīmīgi tas, ka jebkurā brīdī var pārtraukt šo plānu. Ja mēs redzam, ka skolēnam vairs nav problēmu ar mācībām vai arī viņš nevēlas turpināt nodarbības, tad vienkārši var pārtraukt. Jebkurā brīdī projektā var iekļaut kādu skolēnu. Atbalsta pasākumi ir balstīti tieši uz konkrētā bērna situāciju. Šajā semestrī atbalsta pasākumi tiks sniegti 32 bērniem.”
Latgalē kopš projekta "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" uzsākšanas īstenoti gandrīz 2000 individuālā atbalsta plāni un pašlaik projektā ir iesaistījusies 21 pašvaldība. Projekts turpināsies līdz 2023. gadam.
“PuMPuRS” auditorija ir vispārizglītojošo skolu skolēni no 5. līdz 12. klasei un profesionālo skolu skolēni no 1. līdz 4. kursam.
