Bezmaksas latviešu valodas kursi Daugavpilī raisa lielu ažiotāžu

Otro gadu Daugavpils pašvaldība piešķir līdzekļus, lai rīkotu bezmaksas latviešu valodas kursus tās nepratējiem. Drīzumā tiks organizēta trešā apmācības grupa un interese par šādu iespēju Daugavpilī raisa lielu ažiotāžu.

Cilvēki, kas piesakās kursiem, lielākoties ir vecumā pēc 40 gadiem, mācījušies vēl padomju laika skolās un kuru ikdienā Daugavpilī latviešu valodu nelieto. Tie ir dažādu profesiju pārstāvji, lielākoties tie, kuri darbojas apkalpojošajā sfērā vai vēlas stiprināt latviešu valodas zināšanas sadzīves līmenī, piemēram, komunicējot ar saviem bērniem vai mazbērniem.

Daugavpilī latviešu valodu tik pat kā nedzird nedz veikalos, nedz citviet, stāsta apkopēja Tatjana. Viņa latviešu valodu vēlas iemācīties, lai celtu savu pašapziņu, un uzskata, ka savā valstī sava valoda ir jāprot.

Bezmaksas kursu rīkošanai finansēju piešķir pašvaldība. „Budžeta grozījumos izgāja 8,5 tūkstoši latu uz 300 cilvēku apmācību latviešu valodā. Tā jau ir trešā grupa. Pašā sākumā, kad tās tika organizētas, pieprasījums bija ļoti milzīgs, bet pašvaldība nevarēja uzreiz visus apmierināt. Pieprasījums pēc šiem kursiem joprojām ir liels,” stāsta domes Finanšu nodaļas vadītāja Edīte Upeniece.

To, ka gan interese par latviešu valodas apmācību un nepieciešamību ir liela, apstiprina arī domes deputāts un pilsētas 15.vidusskolas direktors Anatolijs Gržibovskis: „Mums Daugavpilī tiešām nav vides, un šo vidi var iegūt tikai mācību iestādē. Un mācību iestādes tiešām spēj nodrošināt to kvalitāti un visu, kas nepieciešams, lai cilvēki justos labāk savā darbavietā.”

„Sadzīviskais kontakts [latviešu valodā] tiešām nav pieejams Daugavpilī,” atzīst skolas direktors.

Gļebs ir pensionārs, skolu beidzis padomju laikā, kad latviešu valodu skolā nav labi mācījuši, sadzīvē arī pilsētā valoda nav pielietota. Bet šobrīd Gļebam ir vēlme iemācīties, lai sazinātos ar saviem mazbērniem. „Mans mazdēls aug latviešu ģimenē, mēs ar sievu tikai krieviski runājam tad nu man ir būtiski, lai varu labi komunicēt ar mazbērnu, lai, tā teikt, nav kauns, ka kaut ko nesaprotu.”

Spriežot pēc pirmās pieredzes, šo kursu organizētajiem ir radušies secinājumi, ka iedzīvotājiem ne tikai uzlabojas latviešu valodas zināšanas, bet raisās interese arī par pašmāju medijiem, piemēram, skatīties un klausīties latviešu raidījumus televizījā un radio un lasīt presi latviešu valodā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti