Aprēķināts, ka decembra sākumā uzskaitē bija gandrīz 80 000 bezdarbnieku, savukārt gada izskaņā mazliet vairāk nekā 80 000.
Zemākais bezdarba līmenis fiksēts Rīgas reģionā - 5,2%. Toties augstākais - Latgalē, kur tas ir sasniedzis 17,8%. Kurzemē bezdarba līmenis gada izskaņā bija 10,7%, Vidzemē - 9,9%, savukārt Zemgalē - 8,3%.
Republikas pilsētu vidū viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgā - 4,9%. Mazliet lielāks tas ir Jūrmalā - 5,8%. Jau lielāks Jelgavā - 6,4%, Valmierā - 6,7%, Ventspilī - 8,6%, Daugavpilī - 9,5%, Jēkabpilī - 9,7%, Liepājā - 12,5%, savukārt tradicionāli lielākais bezdarba līmenis ir Rēzeknē - 15,2%.
NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks Egīls Vidžups norādījis, ka bezdarbs pieaudzis sezonalitātes dēļ, jo ziemas laikā samazinās būvniecības apjomi. Tāpat daudz cilvēku bez darba paliek, jo ziemā apstājas darbi lauksaimniecībā un kūdras ieguvē. Līdz ar to bezdarba līmenis varētu mazināties līdz ar martu.
Otrs būtiskais faktors, kas sekmē bezdarbu, ir Krievijas noteiktās sankcijas. Vidžups atgādina, ka AS "Ventspils zivju konservu kombināts" jau bija spiests atlaist savus strādniekus. Līdz ar to ir iespējams, ka, neuzlabojoties attiecībām ar Krieviju, varētu pieaugt to bezdarbnieku skaits, kas līdz šim strādāja pārtikas rūpniecības uzņēmumos.
