Panorāma

Kritizē diferencēto neapliekamo minimumu

Panorāma

Iznākusi monogrāfija par Miervaldi Poli

Izglītība ir, darba nav. Kāpēc?

Bezdarbnieku vidū arī darba tirgū daudz pieprasītie inženieri

Kaut arī izglītības un darba tirgus speciālisti uzsver, ka Latvijā trūkst dažādu nozaru inženieru, rādītāji par bezdarbnieku izglītību liecina, ka tieši inženieri ļoti bieži ir bez darba. Izglītoto bezdarbnieku vidū ir arī daudz ekonomistu, juristu, skolotāju, pavāru un citu.

Izglītība vien no bezdarba nepasargā. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka 37% bezdarbnieku ir ar profesionālo un 14% - ar augstāko izglītību. Turklāt lielā daļā gadījumu tie ir tik pieprasītie inženieri. Nodarbinātības valsts aģentūrā gan skaidro, ka pārsvarā tie ir speciālisti, kuru izglītība mūsdienu prasībām ir novecojusi

„Tas, ko mēs redzam - vislielākās problēmas bezdarbnieku vidū ar iegūto augstāko un profesionālo izglītību ir cilvēkiem, kas ir vecumā pēc 50 gadiem,” saka NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks Egīls Vidžups.

Šajā grupā ar augstāko izglītību bez darba visbiežāk ir cilvēki ar ekonomista, skolotāja, mehānikas inženiera, būvinženiera un elektroinženiera specialitāti. Salīdzinājumam -  jauniešu-bezdarbnieku grupā līdzīgas problēmas ir tikai ekonomistiem. Ar nesen iegūtu diplomu bez darba visbiežāk vēl ir komercdarbības speciālisti, jurista palīgi, filologi un sabiedrisko attiecību speciālisti. 

Ja salīdzina profesionālo izglītību, vecumā virs 50 bezdarbniekiem visbiežāk ir traktora vadītāja, pavāra, šuvēja, prečziņa un traktortehnikas vadītāja specialitāti. Jauniešu-bezdarbnieku vidū visbiežāk apgūta pavāra, automehāniķa, elektriķa, konditora un ēku celtnieka profesija.

NVA gan uzsver, ka pēc šiem datiem vien gan nevar pateikt, ka ar citu izglītību darbu atrast ir vieglāk, vai ar minēto - to nevar atrast. Īpaši tas secināms pēc datiem par jauniešiem. „No vienas puses, jauniešu bezdarbnieku ekonomistu ir ļoti daudz, bet tai pašā laikā viņu īpatsvars ir mazāks kā kopējais jauniešu īpatsvars. Tāpēc jaunieši ekonomisti - viņi atrod darbu. Jautājums, vai viņi šo darbu atrod atbilstoši kvalifikācijai, vai tomēr iegūst to ekonomista grādu un iet uz veikalu par pārdevēju strādāt,” norāda Vidžups.

Darba devēji šajā sakarā uzsver, ka svarīga ne tikai iegūtā izglītība, bet arī izglītības kvalitāte. To parāda kaut vai tas, ka Latvijas Darba devēju konfederācijas veiktā uzņēmēju aptaujā par ieteicamo izglītību par vajadzīgajām profesijām ļoti daudzi atzinuši bezdarbnieku izglītības topā esošo mārketingu, finanses, jurisprudenci, sabiedriskās attiecības un būvniecību. „To varētu skaidrot ar to, ka labu pieredzējušu juristu un labu mārketinga speciālistu, eksportspējīgu speciālistu ar spēju orientēties vienlīdz labi gan Ķīnas, gan Krievijas, gan Brazīlijas tirgū, meklē ar uguni.  (..) Kvalitāte, specialitāte un pieredze. Tāpēc jāskatās ir tās programmas, kur ir gan laba teorija, gan prakses iespējas,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.

Šī gada aptauja liecinot, ka  pirmajā vietā darba devēju ieteikto profesiju ziņā ir programmētāji. Turklāt nav runa tikai par darbu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumos. Programmētāji ir vajadzīgi jebkurā nozarē. Piemēram, arī mēbeļu ražotnē būs vajadzīgi cilvēki, kas izstrādā individuālas dizainēšanas un tāmēšanas sistēmas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti