ĪSUMĀ:
- Bezdarbniekos arvien biežāk nokļūst arī izglītoti, kvalificēti speciālisti.
- Poligrāfijas speciālists Sergejs: NVA kvalificētiem strādniekiem neko nepiedāvā.
- NVA un LM noraida pārmetumus par pārkvalifikācijas piedāvājumu.
- Apmācību piedāvājums tiekot pielāgots darba tirgus pieprasījumam.
- Tuvākajā laikā plāno papildināt apmācības ar akcentu uz digitālajām prasmēm un uzņēmējdarbību.
“Tas pieteikšanās process bezdarbniekiem ir trīs elles apļi, kam jāiziet cauri,” atzīst poligrāfijas speciālists Sergejs, kurš līdz ar tūkstošiem citu cilvēku pagājušā gada pavasarī papildināja Latvijas bezdarbnieku rindas.
Vislielākais pārsteigums viņam bijis par Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajiem pārkvalifikācijas kursiem, kur neko sev piemērotu īsti nav atradis.
“Ja tu esi kvalificēts darbinieks un gribi mainīt kvalifikāciju, tad NVA tev nekā nepalīdzēs. Tāpat meklēsi iespējas caur izglītību pieaugušajiem vai caur ko citu,” pārliecinājās Sergejs.
Pirms nedēļas Latvijā notika starptautiska konference “Nākotnes darbs Latvijā”. Tajā NVA vadība kopā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, vietējiem un ārvalstu ekspertiem gudri sprieda par to, ka nākamo 5 gadu laikā teju puse no pašreizējām profesijām tiks automatizētas, tādēļ cilvēkiem nāksies pārkvalificēties un iegūt digitālās prasmes.
“Latvijas lielākais kapitāls ir tās cilvēki, tādēļ gudra cilvēkkapitāla politika un investīcijas cilvēkresursu attīstībā ir kritiski svarīgas,” konferencē sacīja NVA direktore Evita Simsone.
Tam, protams, var piekrist, bet piedāvāt poligrāfijas ekspertam mācīties par metinātāju vai smagā auto šoferi nešķiet “gudra investīcija cilvēkresursos”.
Ne Nodarbinātības valsts aģentūra, ne Labklājības ministrija nepiekrīt pārmetumiem par pārkvalifikāciju.
Apmācību piedāvājums tiekot pielāgots darba tirgus pieprasījumam, bet esot iespējams apgūt arī kvalificētas profesijas.
“NVA neīsteno interešu izglītību, bet gan nodarbinātības politiku,” norādīja NVA direktores vietnieks Pāvels Beļisovs.
Tāpēc izglītības piedāvājums, ko piedāvā NVA, ir ierobežots. Tajā pašā laikā šobrīd NVA profesionālo izglītības programmu klāstā ir gandrīz 40 dažādas izglītības programmas. Tās ir visbiežāk pieprasītākajās nozarēs.
“Protams, bezdarbniekos nonāk cilvēki jau ar augstāku kvalifikāciju, kuri palikuši bez darba. Tādēļ NVA piedāvā tālmācības platformas. Viena no tām ir “Coursera”, kuru izstrādājušas tādas universitātes kā Hārvarda, Oksforda, Jēla,” klāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV” frakcija).
“Tur arī pat strādājošie var apgūt tādas profesijas kā mārketings, programmēšana, profesionāla e-pastu sarakste, sarunas angļu valodā,” piebilda ministre.
Kursu sarakstu sagatavo īpaša Labklājības ministrijas apmācību komisija, kurā piedalās arī darba devēju pārstāvji. Tuvākajā laikā šī komisija plāno papildināt esošo izglītības programmu piedāvājumu, liekot akcentu uz digitālajām prasmēm un uzņēmējdarbību.
Tikmēr Sergejs nekādu papildu kvalifikāciju NVA kursos tā arī neieguva, bet pats saviem spēkiem gadu mijā atrada darbu specialitātē – citā poligrāfijas nozares uzņēmumā.
