Panorāma

Noraida K.Šadurska demisijas pieprasījumu

Panorāma

Rosina Dagdā būvēt apraides torni

Ilgāk jāstrādā, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu

Bezdarbnieka pabalsta saņemšanai būs jāstrādā ilgāk

Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, būs jāstrādā ilgāk, to paredz nākamā gada budžetā paredzētās izmaiņas. Līdz šim, lai pretendētu uz pabalstu, bija jānostrādā vismaz deviņi mēneši 12 mēnešu periodā, bet no nākamā gada to izmaksās tikai tad, ja būs nostrādāti 12 mēneši 16 mēnešu periodā.

Labklājības ministrijā (LM) pamato, ka tādējādi tiks ierobežota negodprātīga pabalstu pieprasīšana. Saeimā par šo piedāvājumu izvērtušās plašas diskusijas. 

Cer ietaupīt septiņus miljonus eiro

Deviņus mēnešus pastrādā, no darba aiziet, saņem bezdarbnieka pabalstu; kad tas beidzies – atgriežas darbā, un tā uz riņķi. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, pēdējo četrarpus gadu laikā šādi vairāk nekā 7000 cilvēku bezdarbnieka statusā atgriezušies trīs un vairāk reižu.

Turklāt nereti ir gadījumi, kad personai atkārtoti ir viens un tas pats darba devējs. Ministrijā uzskata, ka tā ir negodprātīga valsts atbalsta sistēmas izmantošana. 

"Uz vasaras mēnešiem parādās mācību iestāžu darbinieki, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki, apkures sistēmas darbinieki – tie, kuriem vasaras mēnešos it kā nav darba. Savukārt ziemā parādās ceļu būves darbinieki, celtnieki, lauksaimnieki. Un mūsu mērķis bija izslēgt tās situācijas, kad uzņēmējs jau tā plāno, ka deviņus mēnešus veiks par darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksas un pārējos trīs mēnešus – darbinieks var saņemt atbalstu no sociālās apdrošināšanas sistēmas," sacīja LM vecākā eksperte Dace Truškina.

Tieši šī iemesla dēļ arī tapis piedāvājums obligāto strādāšanas periodu pagarināt no deviņiem līdz 12 mēnešiem. Ministrijā lēš, ka šādi nākamgad varēs ietaupīt līdz pat septiņiem miljoniem eiro.

Opozīcija pārmaiņas vērtē kritiski

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur šonedēļ izmaiņas apspriestas, konceptuāli pārmaiņas atbalstīja. Domstarpības gan bijušas, un opozīcijā iecerētās pārmaiņas vērtē kritiski. 

"Latvijā Satversmes tiesas spriedumos ļoti bieži piemin tādu juridisko terminu kā tiesiskās paļāvības princips, ka jebkurš no mums, maksājot nodokļus, lai apdrošinātu sevi pret tādu risku kā bezdarbs, cer, ka valsts nemainīs spēles noteikumus tajā brīdī, kad spēle jau sākusies," teica Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa").

Proti, pārmaiņas stāsies spēkā jau no 1. janvāra. Tas nozīme, ka tie, kas sākuši strādāt šogad no februāra, bet darbu zaudēs nākamā gada janvārī, pabalstu nesaņems.

Klementjevs arī norāda – lai ietekmētu tos 4% darba ņēmēju, kas, iespējams, ir negodīgi, notiek vēršanās pret pārējiem 96%. 

Piedāvājums būtiski nemainīsies

"Es varu atbildēt ļoti vienkārši – ja mēs skatāmies tā kopumā pa gadu, pa valsti, tad 4% skaitliski diez vai ir tik maz," uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).

Viņa atzīst, ka komisijā no LM gan prasīs tiešākus pierādījumus negodprātīgai sistēmas izmantošanai, taču diez vai varot sagaidīt būtisku piedāvājuma maiņu.

Turklāt, ņemot vērā, ka attiecīgais likumprojekts iekļauts budžeta paketē, diskusijas par to arī nevar daudz izvērst, jo atšķirībā no standarta – trīs lasījumu kārtības - ar budžetu saistītos likumus pieņem divos lasījumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt