"Te parādās tāda lieta, ja bērns līdz diviem gadiem ir ievietots institūcijā, par viņu maksā valsts.
Viena daļa tā arī uzraksta: "Finanšu apsvērumu dēļ bērni tiks ievietoti valsts apmaksātā institūcijā".
Te jau arī parādās tas traģiskākais stāsts, ka šobrīd 226 bērni līdz trīs gadu vecumam atrodas valsts institūcijās," norāda Latvijas Profesionālo audžuģimeņu apvienības vadītāja Ārija Martukāne.
Pagājušajā gadā Latvijā uzsākts deinstitucionalizācijas process, kam ilgtermiņā būtu jāsamazina aprūpes iestādēs esošo personu skaits, radot jaunus pakalpojumus.
Pašlaik pašvaldībās apmēram puse no bērniem, kas izņemti no ģimenēm, nonāk audžuģimenēs, bet tikpat daudz institūcijās.
"Mēs sniedzam pakalpojumu gan savas pašvaldības bērniem, kur mūsu politika ir tikai galējos gadījumos to izmantot. Bet šo pakalpojumu izmanto citas pašvaldības. Visbiežāk Kurzemes reģionā," norāda Tukuma novada sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve.
Tukumnieki iecerējuši Irlavas bēnunamu pārveidot par vietu, kur darboties profesionālajām audžuģimenēm.
Tomēr daudzas pašvaldības nelabprāt grib atteikties no bērnunamiem, kas nozīmē zaudēt gan darba vietas, gan peļņu, ko nes savstarpējie norēķini.
"Ir jādomā par to, kā šiem cilvēkiem, kas strādā šajās aprūpes iestādēs, - kā tiem atrast labu pielietojumu. Varbūt šie darbinieki būs lieliskas specializētās audžuģimenes vai kas cits. Tas viss ir pašvaldību labā griba," pauž Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juriste Laila Henzele.
Lai visi bērni varētu dzīvot ģimenēs, vairāk nepieciešamas arī audžuģimenes, un tām jāsaņem sociālās garantijas, kas pašreiz tiekot solītas tikai no 2018. gada.