Šādu paziņojumu atbalstīja 65 parlamentārieši, bet balsojumā atturējās 21 partijas “Saskaņa” deputāts.
Paziņojumā uzsvērts, ka Krievija, nolaupot Savčenko un nelikumīgi pārvietojot viņu pār Ukrainas robežu, kā arī ilgstoši prettiesiski aizturot, ir pārkāpusi starptautiskās saistības.
Saeima paudusi bažas par Savčenko kritisko veselības stāvokli un aicināja Krieviju saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām un Minskas vienošanos, kas paredz visu politisko ķīlnieku un nelegāli apcietināto personu atbrīvošanu, kā arī balstoties uz humāniem apsvērumiem, nekavējoties atbrīvot Savčenko.
Tāpat paziņojumā aicināts atbrīvot arī citus Krievijā prettiesiski aizturētos Ukrainas pilsoņus, un Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle rosināta rūpēties par ANO Statūtos nostiprināto principu un cilvēktiesību ievērošanu savā valstī.
Paziņojuma projektā starptautiskā sabiedrība mudināta nosodīt Savčenko notiesāšanu un Krievija aicināta ievērot tās starptautiskās saistības, nekavējoties atbrīvojot Savčenko un citus prettiesiski aizturētos Ukrainas pilsoņus.
Atšķirīgs deputātu skatījums
Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja vietnieks Rihards Kols (Nacionālā apvienība) pirms Saeimas sēdes intervijā Latvijas Radio atzina, ka “Krievijai no šāda paziņojuma ne silts ne auksts”, tomēr Latvija kā demokrātiska valsts nevar klusēt un nereaģēt uz šādiem cilvēktiesību un starptautisko normu pārkāpumiem. Turklāt šādi parlamentu paziņojumi var veicināt Krievijas izolāciju starptautiskajā vidē.
Arī deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”) Latvijas Radio 4 ēterā pirms Saeimas sēdes norādīja, ka paziņojuma mērķis ir panākt Savčenko atbrīvošanu. Čigāne arī sacīja, ka paziņojums nevar kaitēt Savčenko, un atgādināja, ka, piemēram, 2014.gadā, Krievija, vēloties spodrināt savu tēlu, atbrīvoja “Pussy Riot” aktīvistes un bijušo oligarhu Mihailu Hodorkovski.
Savukārt opozīcijā esošās partijas “Saskaņa” pārstāvis Sergejs Potapkins aicināja neatbalstīt paziņojumu, jo Latvijas likumdevējiem nevajadzētu kļūt par citu valstu tiesu varu aizvietotāju, tā vietā viņš aicināja izstrādāt tādu paziņojumu, kuru atbalstītu visi Saeimas deputāti.
Tikmēr deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) vēl pirms balsojuma mudināja arī “Saskaņu” atbalstīt paziņojumu par nosodījumu, jo būtībā tādējādi tiekot palīdzēts pašai Krievijai. Viņš pauda, ka ņemot vērā Savčenko veselība stāvokli, viņa cietumā var nomirt, un tādā gadījumā starptautiskā sabiedrība veidos “Savčenko sarakstu” ar jaunām sankcijām pret Krievijas amatpersonām. Tas savukārt būtu jauns soli Krievijas izolācijas virzienā.
Turklāt aicinot Krieviju nodot Ukrainai Savčeko, paredzam, ka tas ļaus īstenot līdzīgu procedūru pretējā virzienā, lai Krievija atgūtu Ukrainā sagūstītos karavīrus, norādīja deputāts.
Ziņots, ka Savčenko Krievijā piespriesti 22 gadi cietumā un 30 tūkstoši rubļu liels naudassods. Viņa tika atzīta par vainīgu divu krievu žurnālistu slepkavībā un Krievijas robežas nelikumīgā šķērsošanā.
Ņemot vērā aizturēšanas izolatorā jau pavadīto laiku, Savčenko ieslodzījumā nāksies pavadīt 20 gadus. Pati Savčenko jau iepriekš bija paziņojusi, ka spriedumu nepārsūdzēs, vienlaicīgi solot atsākt sauso badastreiku.
Neilgi pēc sprieduma pasludināšanas Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka ir gatavs apmainīt Savčenko pret diviem Ukrainā aizturētajiem Krievijas izlūkošanas pārvaldes darbiniekiem.
