Panorāma

Trīs mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā

Panorāma

Panorāma

J. Straumi virza otrajam termiņam bez Konservatīvo atbalsta

Bez «Konservatīvo» atbalsta valdība Straumi virza atkārtotai apstiprināšanai par KNAB šefu

Valdība otrdien ar partijas "Konservatīvie" ministru iebildumiem apstiprināšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā virza pašreizējo KNAB šefu Jēkabu Straumi. Galavārds par Straumes atkārtotu apstiprināšanu amatā būs jāsaka Saeimai.

Pirms nedēļas Tieslietu ministrijas iebildumu dēļ valdība atlika jautājumu par Straumes atkārtotu apstiprināšanu KNAB vadītāja amatā. Straume bija uzvarējis amata konkursā, kurā bija divi kandidāti. Konkursā bez Straumes pieteicās tikai vēl viens kandidāts, kuru pirmajā kārtā izsvītroja svešvalodu un atbilstošas izglītības trūkuma dēļ. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie") valdības sēdē pauda sašutumu par šauro pretendentu loku, viņš uzskata – tas rada aizdomas, ka konkurss bijis formāls, tāpēc konkurss jāsludina no jauna.

“Ja piesakās tikai viens vai piesakās formāli divi, un viens uzreiz tiek noraidīts aiz kaut kādiem iemesliem, iespējams, cilvēki apšauba, ka konkurss ir bijis reāls,”  pauda Bordāns.

Bordāns arī kritizēja Straumi par kavēšanos ar jauna korupcijas apkarošanas plāna apstiprināšanu un sauc viņu par viduvēju vadītāju.

“Mums ir nepieciešams izcils KNAB vadītājs, mums ir nepieciešama izcila korupcijas apkarošanas institūcija,” pauda Bordāns, norādot, ka, viņaprāt, Latvijā ir arī citi izcili kandidāti šim amatam. 

Jau bija sagaidāms, ka partija “Konservatīvie” valdības sēdē šonedēļ ierosinās rīkot jaunu konkursu uz KNAB priekšnieka amatu. Tieslietu ministrs Bordāns valdības sēdē otrdien piedāvāja kolēģiem balsot par Straumes virzīšanu.  

Rezultātā – "Konservatīvo" ministri Bordāns, labklājības ministrs Gatis Eglītis un satiksmes ministrs Tālis Linkaits balsoja pret Straumes atbalstīšanu, taču valdības vairākums tomēr atbalstīja Straumes kandidatūras virzīšanu uz parlamentu. 

Pats Straume gan komentēt Bordāna pārmetumus otrdien atteicās. 

Tikmēr konkursa komisijas vadītājs Jānis Citskovskis uzskata, ka meklēt KNAB vadītāju vēlreiz nav pamata. Viņš norādīja: “Konkurss bija atklāts, konkursā varēja pieteikties un piedalīties ikviena persona, kura atbilst likumā noteiktajai kārtībai. Pieteikšanās ilgums arī bija pietiekami garš. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka konkurss nav noticis.”

Pamatu konkursu rīkot vēlreiz nesaredz arī komisijas loceklis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Turklāt atsauksmes no prokuroriem par sadarbību ar KNAB esot labas. To, ka konkurence uz augsto amatu izpalika, Stukāns skaidroja gan ar KNAB specifiku, gan speciālistu trūkumu.

“Kopumā valstī trūkst tiesībaizsardzības iestādēs sagatavotu profesionāļu, kuri sevi redzētu kā tieši vadītājus šādai īpaši sarežģītai un specifiskai iestādei, jo šie jautājumi vai šīs lietas, tajā skaitā politisku partiju finanšu kontrole, ir ļoti specifiski. Mums tādu speciālistu ir ļoti maz,” sacīja Stukāns.

Bordāns arī rosināja nākotnē pārdomāt šī prestižā amata pārvēlēšanas iespējamību, norādot, ka, iespējams, maksimālais termiņš KNAB priekšnieka postenī varētu būt arī četri gadi.

Vaicāts par viedokļu atšķirību šī jautājuma sakarā koalīcijā, preses konferencē pēc valdības sēdes premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka tas viņu ir pārsteidzis. Tomēr viņš pauda cerību, ka Saeimas vairākums atbalstīs Straumes kandidatūru. 

Ņemot vērā iespējamību, ka “Konservatīvo” Saeimas deputāti Straumi parlamentā varētu neatbalstīt, viņam amata saglabāšanai varētu būt vajadzīgs daļas opozīcijas deputātu atbalsts.

Pirms stāšanās KNAB priekšnieka amatā Straume vairāk nekā 16 gadus strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD), no tiem 10 gadus – pārvaldes priekšnieka amatā; pirms tam strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā. Pildot dienesta pienākumus, Straume piedalījies starptautiskās misijās, kā arī pārstāvējis Latviju un MIDD Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) institūcijās. Straume ir absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju. 

KONTEKSTS:

Likums paredz, ka KNAB priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem. To dara Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma, tāpēc galavārds būs jāsaka parlamentam. 

KNAB priekšniekam šā gada 15. jūnijā beidzas piecu gadu amata termiņš. Pašreizējais KNAB priekšnieks Jēkabs Straume 2017. gada 15. jūnijā tika iecelts amatā uz pieciem gadiem, līdz ar to šī gada 14. jūnijā beigsies viņa pilnvaru termiņš.

Līdzšinējais KNAB vadītājs Jēkabs Straume uzvarēja konkursā, kurā bija divi kandidāti. Salīdzinājumam – pirms 18 gadiem konkursā bija 50 pretendenti. Šogad aprit 20 gadi kopš KNAB izveides Latvijā, un pēdējie pieci gadi cīņā ar korupciju ir bijuši netipiski klusi, salīdzinot ar laiku, kad birojam bija cita vadība, vērtēja domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt