Panorāma

Latvijas laikmetīgā māksla dzīvo kastēs

Panorāma

Latvieši māca azerbaidžāņus audzēt govis

Beverīnas novadā kooperācija veicina attīstību

Beverīnas novadā kooperācija veicina attīstību

Lielie piena un graudu kooperatīvi Latvijā sevi jau pierādījuši un veiksmīgi darbojas, taču ir daudz mazo saimniecību, sīko amatnieku un uzņēmēju, kas kaut ko audzē un ražo, bet saražoto nespēj ne līdz tirgum nogādāt, ne pārdot. Mazajiem jāapvienojas, bet izpratnes, kā to izdarīt, un zināšanu daudziem nav, un viss paliek pa vecam. Beverīnas novada pašvaldība nolēmusi mainīt situāciju un palīdzēt sava novada ļaudīm.

Beverīnas novadā jau vēsturiski cilvēki pratuši saimniekot kopīgi – arī šobrīd novada pašvaldība ir tā, kas rosina apvienoties kooperatīvos mazos zemniekus, mežsaimniekus, amatniekus. Organizējot kopdarbību, pašvaldība zināmā mērā pilda biznesa inkubatora lomu, palīdzot kooperatīviem administratīvi un juridiski. Beverīnas novads atrodas tuvu Valmierai, tas nosaka spēcīgu lielo saimniecību tapšanu, bet lauki jau nesastāv tikai no tām.

„Paliek nenosegta sfēra – tie ir mazie zemnieki, individuālie ražotāji, amatnieki katrs darbojas stipri individuāli, bija nepieciešams viņus apvienot. Mums bija jāstiprina savi iedzīvotāji, lai viņi neaizbrauc uz ārzemēm, Rīgu, bet būtu iespēja kopīgi darboties un kaut ko nopelnīt,” saka Beverīnas novada domes priekšsēdētājs māris Zvirbulis.

Pirms četriem mēnešiem, apvienojoties 17 mazajiem zemniekiem, izveidojās ,,Beverīna Agro,,. Šobrīd tirgus ir, bet problēmu vēl vairāk, vienu no tām min “Beverīna Agro” valdes loceklis Edvīns Ķemme: „Nav kur uzglabāt preci. Varam rudenī rīdziniekus apgādāt ar lētiem kartupeļiem, bet pēc jaunā gada kartupeļi savīst, burkāni arī. Kooperatīva mērķis bija uzbūvēt lielu glabātuvi ar pārstrādes iespējām.”

Šobrīd nekas neesot nopelnīts, lai varētu domāt par jaunu dārzeņu glabātuvi. „Pašvaldība solīja atbalstīt ar 15% noliktavas celtniecībai, jāpiesaista arī Eiropas nauda, lai to realizētu,” atzīst Beverīnas kopdarbības organizācijas vadītājs Mārtiņš Voitčonoks.

Jau tuvas nākotnes cerības, kas saistās ar rozā namiņu Valmieras centrā, ir Beverīnas novada amatniekiem. Viņiem tur būs pašiem savs veikaliņš. Uldis Žentiņš ir viens no kopdarbības aktīvākajiem rosinātājiem. Pats viņš nodarbojas ar senu lietu restaurēšanu – jaunu dzīvi iegūst senas lādes, skapji, stelles un vērpjamie ratiņi. Bet veikaliņā būs daudz kas cits arī. Novadā esot daudz amatnieku. „Sāksim ar cimdiem, zeķēm, šūšanu, aušanu, nav mucenieka, ir māju būvētāji, grozu pinēji, kalējs mums ir. Ar Valmieras domes gādību pēc Lieldienām veidosim veikaliņu,” priecīgs ir Žentiņš.

Veikaliņā neiztikt arī bez modernās amatniecības darbiem, ko no stikla pudelēm un to lauskām veido Ivars Ozoliņš–Ozols. Īpatnējie darbi jau iemantojuši ievērību pilsētā: „Es visu laiku mācos. Latvijā neko līdzīgu neatradu, biju Polijā kursos, arī iekārtas noskatīju Polijā.”

Ar atskatu senā vēsturē, kad šeit bija Tālavas valsts, ko pārvaldījis Tālivaldis, un ne tik senā, kad šeit lekcijas lasījis Kārlis Ulmanis, ideoloģisko pamatu cilvēku kopā nākšanai cenšas pamatot novada domes izpilddirektors Sandris Brālēns: „Lietas var mainīt divējādi, viens - no ārpuses pateikt, kā darīt, otrs, ka mēs mainām ārpusi un dodam pārliecību Latvijas iedzīvotājiem, ka, kopā nākot, mēs varam savu dzīvi padarīt labāku.”

Bet pats galvenais, kas nepieciešams kooperatīvu izveidošanai, ir pašu iedzīvotāju, novada zemnieku un uzņēmēju izpratne un vēlme darboties,- atzīst pašvaldības izpilddirektors.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti