Panorāma

N. Endziņš atkal aiz restēm

Panorāma

Igaunijas skolās – radoša brīvība

Beverīna ar Valku strīdas par Trikātas pagastu

Beverīna ar Valku strīdas par Trikātas pagastu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ziemeļlatvijā uzplaiksnījusi novadu konkurence par teritoriju. Beverīnas dome sašutusi, ka Valkas deputāti atbalstījuši Trikātas pagasta pievienošanu Valkas novadam. 

Valkas dome vēstulē Saeimai raksta, ka tā atbalsta Rūjienas un Naukšēnu pievienošanu Valkas novadam, taču, ja tas nenotiks, Valkai jāpievieno Trikātas pagasts no pašreizējā Beverīnas novada.

“Labs, asfaltēts ceļš, pa kuru līdz Valkai no Trikātas ir 25 minūtes ko braukt. [..] Mēs ļoti daudz domāja par to, lai katrs pagasts saglabātu savu identitāti, lai katrs pagasts sajustos vajadzīgs mūsu novadā. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs varētu izdarīt ļoti daudz, lai Trikātas pagasts attīstītos,” saka Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Beverīnas mērs Jānis Fūrmanis (“Novadam”) kaimiņu novada deputātus par šādu balsojumu asi kritizē un uzsver, ka Trikātas iedzīvotājiem pievienošanās Valkai nebūtu izdevīga.

“Pirmkārt, Valka no Trikātas ir krietni tālāk. Nezinu, uz kurieni tur braukt, jo iedzīvotāji gan iepērkas, gan bērni mācās Valmierā. [..] Ja reformas kārtā viņi tiek pievienoti pie Valkas, tad daudzas lietas – būvvalde, izglītības pārvalde, tas viss būs tikai Valkā. Tas būtu daudz garāks brauciens,” norāda Fūrmanis.

Krauklis arī uzsver, ka Valkas dome par Trikātas pagasta pievienošanu tikai paudusi savu viedokli, kas nevienai pusei nav saistošs. Tomēr Trikātas pagasta iedzīvotāji jau sākuši vākt parakstus par Beverīnas novada nedalāmību. Kopā ar pārējā Beverīnas novada iedzīvotājiem jau savākti 600 paraksti.

KONTEKSTS:

Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti