Bērzu sulu trakums tūdaļ sāksies, taču PVD ir noteicis sulu tecināšanas ierobežojumus, taču nav gaidāms, ka pie katra koka stāvēs pa inspektoram. Visbiežāk bērzu sulas tiek tecinātas savām un tuvinieku vajadzībām, taču daži tās arī pārdod. Neatkarīgi no realizācijas veida, būtisks ir satecinātais daudzums.
"Bērzu sulas var tecināt jebkurš līdz 300 litriem gadā. Tie skaitās nelielie daudzumi, kurus var iegūt un realizēt, nereģistrējoties PVD. Savu produkciju var dot arī tirdzniecībai veikalos, šai sulai ir jābūt marķētai, jānorāda nosaukums, ka tā ir bērzu sula, jābūt ir derīguma termiņam, tilpumam, sastāvdaļām, uzglabāšanas apstākļiem, ja tādi ir nepieciešami, un ražotāja nosaukumam," stāsta PVD pārstāvis Māris Eiklons.
Tātad, ja plānots tecināt vairāk nekā 300 litrus, tad būs jāreģistrējas PVD, citos gadījumos var nesatraukties, jo apsargu pie katra bērza neviens neliks un satecināto sulu daudzumu neuzskaitīs; tiesa, inspektora vizīti gan varat sagaidīt.
"Katram nelielā sulu daudzuma ieguvējam ir jābūt uzskaitei un pēc PVD inspektora lūguma tā būtu jāparāda," turpina Māris Eiklons.
Bērzu sulas popularitāti pakāpeniski iekaro arī ārzemju tirgos, kur cilvēki gatavi maksāt prāvu naudas summu, piemēram, Japānā litrs bērzu sulu nesen maksāja ap 80 eiro. Šobrīd sulas ceļo ne vien uz Āzijas valstīm, bet arī tuvākām kaimiņzemēm. Šogad daži uzņēmēji plāno uz Angliju eksportēt pat 30 000 litru. Bērzu sulu tecināšana teorētiski nav ierobežota. Tiesa, ja ir vēlme nodarboties ar komercdarbību, tad gan būs jāuzskaita, cik litri būs satecināti.
Lai noteiktu piemērotāko sulu tecināšanas brīdi, ir jāvēro dabas zīmes. "Kad kļūst siltāks, kad ir beigušās kļavu sulas, un vēl trešā lieta, kad upē palu ledus sāk iet, tas nozīmē, ka tad daba mostas, un tas noteikti ir pirms tā laika, kad lapas plaukst," stāsta bērza sulu tecinātāja Kristīne Liberta.
Pēc garšas bērzu sulas var būt diezgan atšķirīgas, tādēļ ir noderīgi zināt pāris knifiņus, jo pat no viena bērza iegūtās sulas pēc garša var atšķirties. Viss atkarīgs no urbuma vietas.
"Jo augstāk mēs kokā urbjam, jo saldāku sulu mēs saņemam, tā kā tā vecā latviešu metode, kad mēs urbjam pašā apakšā, tādu lielu caurumu līdz vidum, tad mēs iegūstam tādu ūdeņainu suliņu. Ja urbsim Saules - dienvidu pusē, mums sula tecēs nedaudz vairāk, bet ātrāk sabojāsies. Koks smuki rāda, kur ir ziemeļi," turpina Kristīne Liberta.
Tā kā vairāk par 300 litriem tecināt nedrīkst, raidījums "4.studija" centās noskaidrot, cik daudz sulas viens bērzs varētu iedot, taču izrādās, to prognozēt nav iespējams. "Gan jau, ka izspiest var vairāk - mums itāļi nāca un vaicāja: kā jūs to sulu spiežat? Mēs atbildējām: nē mēs nespiežam, mēs vienkārši palūdzam atļauju. Iztecināt var dažādi, tas ir atkarīgs no koka, tas ir atkarīgs no vietas, tas ir atkarīgs no vajadzības," stāsta Kristīne Liberta.
Teorētiski sulas no bērza var tecināt katru gadu, tiesa, viss atkarīgs no tā, cik vecs ir bērzs un cik lielu caurumu ieurbs, jo iespējams, ka viena gada laikā tas nespēs atkopties un, ja šādi mocīs bērzu vairākus gadus pēc kārtas, tas var aiziet bojā.
"Mūsu urbumiņš ir septiņi milimetri un tikai trīs līdz piecu centimetru dziļumā, tad tiešām ir krietni mazāka skāde nekā tas būtu parastajā veidā, kā mūsu senči darīja - gandrīz līdz vidiņam, jo nav nekādas vajadzības urbt līdz vidum un veidot lielus caurumus, jo sula kokam tek pa pašu miziņu," stāsta Kristīne.
Izrādās, Latvijas lielveikalos bērzu sulu var iegādāties pat ziemā, taču tās kvalitāte netiek kontrolēt. "Sulu kvalitāti mēs nekontrolējam. Katram, kurš tecina sulu un tirgo, ir jāapzinās, ka viņš ir iesaistījies pārtikas apritē un ir jāuzņemas atbildība par savu produkciju. Es vienmēr saku pircējam, skaties, ko pērc! Skaties, pie kā tu pērc, skaties, kāds tas cilvēks ir, skaties, kādos traukos viņš tirgo sulu. Varu teikt, ka piecu gadu laikā, kamēr notiek intensīva sulu tirdzniecība, mūsu dienests nav saņēmis nevienu sūdzību," stāsta Māris Eiklons.
