Panorāma

I. Strazdiņa no Briseles

Panorāma

Intervija ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni

Prezidents par Ukrainu

Bērziņš par situāciju Ukrainā: Sankcijas pret Krieviju var radīt pretējo efektu

Valsts prezidents Andris Bērziņš pauž cerību, ka spriedze starp Krieviju un Ukrainu nenonāks līdz atklātam karam, un uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji var justies pilnīgi droši. Savukārt sankcijas pret Krieviju pašreizējā situācijā var radīt arī pretējo efektu, intervijā Latvijas Radio atzina prezidents. 

Bērziņš pēc otrdien notikušās Nacionālās drošības padomes sēdes Latvijas Radio pastāstīja, ka sēdē apspriesti jautājumi par Latvijas ārpolitisku rīcību saistībā ar Ukrainu, pārrunāta arī iekšpolitiskā situācija, iekšpolitiskā stabilitāte, ārējie apdraudējumi, arī iekšpolitikas jautājumi, piemēram, elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām, ko koalīcija nolēma atlikt līdz janvārim.

Latvijas iedzīvotāji pašlaik var „pilnīgi droši justies, nav nekādu šaubu, Latvija izdarījusi visu iespējamo, lai būtu ne sliktāk aizsargāta, kā jebkura cita NATO dalībvalsts”, sacīja prezidents.

Viņš atgādināja, ka Latvija stiprināja sadarbību ar NATO valstīm, piedalījās starptautiskajās misijās, stiprināja arī reģionālo sadarbību un ASV arī apstiprināja, ka sniegs nepieciešamo atbalstu partnervalstīm.

Prezidents arī pauda cerību, ka Ukrainā „līdz atklātam karam nenonāks”,  un jautājumi jārisina mierīgā ceļā.

Bērziņš arī uzsvēra, ka demokrātisku valsti nevar izveidot ar viena dokumenta parakstīšanu, tāpēc Latvijai jāgatavojas palīdzēt Ukrainai, daloties ar savu 23 gadu pieredzi valsts pārvaldes stiprināšanā, izglītības jomas sakārtošanā un citās jomās.

„Mēs aizvien neesam visas jomās sasnieguši to, ko mēs gribam, un  jāsaprot, cik sarežģīti ir Ukrainai,” sacīja prezidents.

Viņš arī atzina, ka nevēlas kritizēt Eiropas Savienības (ES) kopējo nostāju Ukrainas jautājumā, ko daži eksperti vērtē kā nepietiekami asu, jo nav nolemts piemērot kādas sankcijas pret Krieviju. Prezidents  norādīja, ka ES ir 28 valstis ar dažādām pozīcijām, dažādām prioritātēm, "mūsu reakcija ir asāka, tas ir loģiski, ņemot vērā katra lomu ES."

Viņš arī atzina, ka ar sankcijām un aizliegumiem ne vienmēr var panākt cerēto.

„Neko nevar izmainīt pozitīvi, kaut ko agresīvi ierobežojot, [..] ar aizliegumiem neviens mērķus nav sasniedzis, īslaicīgi varbūt tas būs vajadzīgs,” sacīja prezidents, norādot, ka   sankcijas var „radīt pretējo efektu”.

„Aicinu skatīties loģiski un meklēt loģiskus risinājums, nevis meklēt šķēršļus un uz tiem šķēršļiem paklupt,” pauda prezidents.  

Jau ziņots, ka Ukrainā novembra beigās sākās politiskā krīze, kad vairāki tūkstoši cilvēku Kijevā sākuši protestus pret valdības lēmumu neturpināt eirointegrāciju, bet veidot ciešāku sadarbību ar Krieviju. Protesti pārauguši sadursmēs ar miliciju, februārī dažu dienu laikā gājuši bojā aptuveni 100 cilvēku, rezultātā Augstākā Rada atlaida prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš radis patvērumu Krievijā un joprojām uzskata sevi par likumīgu prezidentu. Savukārt Krievijas parlaments atļāva ievest savas armijas daļas Ukrainas autonomajā republikā Krimā.

Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti