Prezidentu baušķenieki sagaidīja kuplā skaitā. Prezidents saņēma pateicību par bibliotēku atbalstīšanu. Viņš arī piektdien bija atvedis dāvanā grāmatas un tika sveikts ar vietējo kolektīvu priekšnesumiem.
Prezidentam ne reizi vien tika jautāts par turpmākajiem plāniem un padarītajiem darbiem, kurus, pēc Bērziņa domām, varēs izvērtēt tikai pēc kāda ilgāka laika.
Jautājums izskanēja arī par to, kādam jābūt nākamajam Valsts prezidentam. „Es tikai droši gribu uzsvērt to, ka tam ir jābūt cilvēkam, kurš saprot, kas notiek Latvijā un kas notiek ap Latviju. Ja to nezina, tad ir ļoti grūti saprast, kā rīkoties,” sacīja Bērziņš.
Runājot par nākotni, prezidents sacīja, ka viņš darbu atradīs arī turpmāk un atgādināja, ka bērnībā sācis strādāt jau no piecu gadu vecuma. „Es esmu pārliecināts – lai ko es darīšu, darba manā mūžā vienmēr pietiks. Viņa būs vairāk, nekā es varēšu izdarīt,” sacīja Bērziņš.
Prezidents uzskata – Latvija neatkarības atjaunošanas gados ir veikusi lielu attīstības ceļu un turpmākajos 10 gados varēs sasniegt Eiropas kopējo līmeni. „Tas virziens, ko mēs esam izvēlējušies kā Eiropas Savienibas valsts – doties austrumu virzienā –, ir pareizs un loģisks. Jo jāstrādā katram ir tur, kur var sasniegt vislabākos rezultātus,” teica Bērziņš, norādīdams, ka ar austrumiem domā Ķīnu, Japānu, arī Mongoliju.
Par cenšanos sadzīvot un sadarboties ar austrumu kaimiņiem prezidents saņēma arī uzslavas un laba vēlējumus. „Katru gadu mums gribas kādu piesist krustā. Padomājiet par to! Visu cieņu, prezidenta kungs! Es ļoti ceru, ka jūs turpināsiet darbu, jo beidzot Latvijā ir prezidents, kurš ir strādājis no piecu gadu vecuma,” teica kāda no sanāksmes apmeklētājām.
Bija arī asi jautājumi - par to, kādēļ Latvija grasās atdot ebrejiem savulaik nacionalizētos īpašumus, par kuriem prezidents uzskata – nekā slikta šai idejā nav. Kāpēc leģionāri pieminēt 16.martu tiekot dzīti uz Lesteni? Kāpēc Latvijas valstij jāuztur krievu skolas un kāpēc Bauskā joprojām nav apvedceļa un smago auto virtenes dienu un nakti brauc gar baušķenieku logiem.
Par Bērziņa vizīti Bauskā un dienu, kad viņš atteicās no prezidentūras otrā termiņa pilsētā turpmāk liecinās piektdien iestādītais ozols.
Ziņots, ka Bērziņš piektdien pavēstīja, ka nekandidēs uz amata otro pilnvaru termiņu.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.