„Tā bija tīri mana iniciatīva. No ārpuses nekāda iespaida nebija,” teica Bērziņš.
Viņš klāstīja, ka jau 10.martā bija sagatavots lēmumprojekts ar lūgumu pārcelt vizīti. Tobrīd spriedze Ukrainā bija saasinājusies un nebija zināms, kas notiks tālāk. 18.martā viņš ticies ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kurā pieskāries arī šim jautājumam. Tomēr vienlaikus Bērziņš atzīst, ka „tad jau faktiski tas bija izdarīts”. Viņš arī noraida Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas pausto, ka iniciējusi Kirila vizītes atcelšanu.
„Nav nekādā veidā (..) Es neizslēdzu viņas labos nodomos, taču šī vēstule nav saistīta ar kādu iespaidu no ārpuses,” saka Bērziņš.
Valsts prezidents arī pauž, ka tobrīd nebija apspriests scenārijs, ka ar Kirilu varētu netikties Latvijas valsts augstākās amatpersonas, bet pats patriarhs tomēr Latvijā ierastos. Viņš arī pauda pārliecība, ka vizītes pārcelšana pareizticīgo attieksmi pret Latviju neietekmēs.
Ziņots, ka ceturtdien Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme ir nodevusi Pareizticīgo baznīcai vēstuli, kurā lūdz Kirilu pārcelt vizīti Latvijā uz rudeni. Latvijas amatpersonas nav slēpušas, ka šāds rosinājums nācis klajā saspīlējuma dēļ, kas valda Ukrainā un starptautiskajā politikā.
