Viņš sacīja, ka lēmums par iestāšanos NATO ir bijis pareizs.
Prezidents uzsvēra - pēdējie notikumi Ukrainā pierāda, ka Latvija var rēķināties ar pārējo NATO dalībvalstu palīdzību potenciāli kritiskās situācijās. Tādi notikumi, kādi savulaik bija 1940.gada 17.jūnijā, 1941.gada 14.jūnijā un 1949.gada 25.martā, vairs nedrīkst atkārtoties, un mūsu uzdevums ir nodot Latviju drošu nākamājām paaudzēm, uzsvēra Bērziņš.
Viņš arī pauda, ka Latvijai un NATO dalībvalstīm ir vienādas vērtības, piemēram, brīvība un miers.
Tāpat ir svarīgi jau šobrīd ieguldīt lielākus līdzekļus aizsardzībā, stiprinot gan Latvijas, gan visa reģiona drošību. "Mērķtiecīgi, soli pa solim Saeimai un valdībai ir jāpanāk, ka mēs ieguldām 2% no IKP aizsardzībā, kā mēs to esam solījuši," teica Bērziņš. Viņš arī atgādināja, ka brīvība nav pašsaprotama un tā ir jāsargā.
Jau citu nozīmi dalībai NATO piešķīra Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube. „Tas ir veids, kā mēs varam turpināt mierīgi, droši attīstīt un veidot mūsu bruņotos spēkus, es uzsveru, veidot. Mēs neesam izveidojuši, Latvijas valsts aizsardzība nav izveidota, mēs vēl augam,” uzsvēra Graube.
Bruņoto spēku komandieris arī uzsvēra, ka šo desmit gadu laikā dalība aliansē Latvijai nekad nav bijusi tik svarīga kā šobrīd.
Svinīgā pasākuma apmeklētāji sestdien pie Brīvības pieminekļa ieradušies kā uz svētkiem, tomēr atzīst – diemžēl tieši šobrīd šo 10 gadu laikā dalība militārajā aliansē mums ir izšķiroša. „Kaut kur jau jābūt, lai pret to briesmīgo, lielo valsti kaut cik drošības sajūta būtu,” saka Vera.
Jau kritiskāks ir Zenons. Viņš saka, ka gaida no NATO vairāk. „Ja nav Latvijā nopietnas bāzes, {[var būt tā,] kā krievs Krimā tur..., tad [mums] tā nav drošība,” viņš norāda.
Svinīgajā pasākumā pie Brīvības pieminekļa tika arī godināti NATO misijās kritušie septiņi Latvijas karavīri.
Pilnu svinību video var skatīt te:
