„Šoreiz grūti pateikt „laimīgo jauno gadu"", jo Zolitūdes traģēdija vēl ilgi atgādinās par 54 bojāgājušo tuvinieku un cietušo sāpēm, atzina prezidents.
Viņš uzskata, ka Zolitūdes traģēdija ir smags noziegums, kas varēja notikt tikai vairāku nepieļaujamu un nepiedodamu kopsakarību dēļ, „un mēs gaidām atbildes uz jautājumiem – kā tas varēja notikt, kādēļ un kam par to jāatbild". Prezidents arī uzsvēra, ka ir svarīgi ne tikai atrast vainīgos, bet arī saprast, kādēļ tas varēja notikt, lai nepieļautu šādas traģēdijas nākotnē.
„Šoreiz izmeklēšana un nelaimes cēloņu noskaidrošana ir mēraukla taisnīgumam un cilvēku ticībai savai valstij," uzsvēra prezidents. „Šis ir mūsu sabiedrības un nākotnes jautājums, jo traģēdija pierādīja, ka tai nav tautības, reliģijas un politiskās pārliecības. Tā pierādīja, ka ikdienas dzīvē nepastāv pretrunas starp dažādām tautībām," uzsvēra Bērziņš.
„Tas liek aizdomāties par to, uz kādiem pamatiem vairāk nekā 20 gadus esam cēluši savu valsti, cik atbildīgi izturamies pret saviem pienākumiem, cik lielā mērā esam veicinājuši saticību sev apkārt, cik daudz esam darījuši, lai vienotu, nevis šķeltu, cik mūsu dzīvē ir melu un cik patiesības," sacīja prezidents.
Viņš atgādināja par politiskajiem procesiem valstī, norādot, ka priekšā vēl jaunās valdības veidošana un Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanas. Valdības veidošanu šobrīd prezidents salīdzināja ar gājienu pa labirintu, neredzot izeju, un „skumjākais ir tas, ka pretēji sabiedrības atbalstošajai noskaņai traģēdijas dienās uz politiskās skatuves notiek gluži citi procesi – savstarpējie apvainojumi, mēģinājumi pakāpties uz drupām, lai iegūtu politiskas dividendes".
„Pēc šīs smagās mācības mums bija un vēl joprojām ir iespēja atvērt jaunu lappusi Latvijas vēsturē, paraudzīties ar citām acīm uz savu valsti un cilvēkiem apkārt, saprast, ka tikai kopā - uzticoties un atbalstot - mēs varam celt patiesi stipru Latviju," uzsvēra Bērziņš.
Viņš pauda, ka politiskā atbildība nav tikai spēja pieņemt lēmumus izšķirīgos brīžos, tā arī ir atbildība par saviem darbiem un vārdiem ikdienā, „par to, uz ko aicinām sabiedrību un kur gribam to vest". Partiju rašanās un iziršanās skola bija skarba, lai cilvēki saprastu, kam var uzticēties, un māka skaisti runāt vairs nav tas, pēc kā vēlētāji vērtēs kandidātus, uzskata prezidents. „Mūsu sabiedrība ir gudrāka, nekā daži iedomājas," sacīja valsts galva.
Latvija esam mēs visi, visi vēlamies dzīvot stiprā valstī, kas celta uz izturīgiem pamatiem. Lai šajā gadā mums izdodas būt tik dzīvesgudriem un atbildīgiem, ka pēc gada šajā dienā varēsim droši teikt – Latvija kļuvusi labāka un stiprāka valsts," novēlēja prezidents.
