„Genocīds ir mazvērtības, aizspriedumu un apslēpta ļaunuma rezultāts. Tas var sākties no sīkiem aizspriedumiem, pāraugot atklātā līdzcilvēku aizvainošanā, norādot, ka viņi ir citādi,” norādīja Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka holokausts un vēl šodien citur pasaulē redzamā citu cilvēku mērķtiecīgā iznīcināšana nav attaisnojama.
„Vēsture liecina, ka no melnām domām līdz ļauniem darbiem ir tikai viens solis,” brīdināja prezidents.
Vienlaikus holokausta laiks Latvijā atklāja cilvēkos varonību un spēku. „Mēs stāvam pie pieminekļa tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri, riskējot ar savu un savu ģimenes locekļu dzīvību, glāba nāvei nolemtos. Šo cilvēku vārdi ir dokumentēti un iemūžināti,” uzsvēra Bērziņš.
Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks norāda, ka Latvijas sabiedrība ir piemirsusi par to, kas bija 1941. gada asiņaino notikumu upuri:
"Mums ir vairāk jāuzsver tas, par ko Latvijas sabiedrība piemirst vai neiedomājās. Mēs šeit pieminam ne tikai ebreju upurus un holokaustu Latvijas teritorijā. Mums ir jāatceras, ka šie 70 tūkstoši cilvēku, viņi visi bija neatkarīgās Latvijas pilsoņi, un tik lielā apjomā un koncentrētā veidā Latvijas pilsoņi nav tikuši iznīcināti. Mēs zinām par izsūtīšanu uz Sibīriju un visu pārējo, bet šeit - 70 tūkstoši tik īsā laika periodā Latvijas teritorijā, visi Latvijas pilsoņi. Un es gribētu teikt, ka viņi bija Latvija ekonomiskajā, politiskajā un kultūras vidē ļoti svarīga sastāvdaļa."
4.maijā Latvijā ir Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena.