Turklāt, kā Bērziņš otrdien norādīja Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā”, lēmumu viņš pieņēmis jau labu laiku iepriekš un bijuši cilvēki, kas par to bija informēti.
„Šajā postenī acīmredzot ir ļoti nedaudz iespēju, bet ļoti liela atbildība - kaut vai izejot no Satversmes 40. panta, [kur teikts], ka mans uzdevums ir nodrošināt valsts un iedzīvotāju labklājību. Taču nav neviena konkrēta līdzekļa, kā es to varu izdarīt,” sacīja Bērziņš.
Viņš norāda, ka ekonomikai var palīdzēt, piemēram, vizīšu laikā ārzemēs, taču ar to ir bijis par maz.
Valsts prezidents neslēpa, ka viņa lēmumu ietekmēja arī ģimene un tās vajadzības.
Taču, sapratis, ka prezidenta amatā dažādās sfērās guvis „izcilu pieredzi” un izvērtējis to, kā arī dažādus apsvērumus, viņš nolēmis nekandidēt uz otru termiņu. Bērziņš norādīja, ka bijuši „daudzi, daudzi” cilvēki, kas jau ilgi zinājuši, ka viņš nekandidēs. "Daudzi to zināja. (..) Ja man būtu skaidra vēlme [kandidēt], lai zinātu, kāds man ir atbalsts, tad es konsultētos ar partijām,” sacīja Bērziņš.
Vaicāts, kā jūties prezidentūras laikā, viņš atbildēja: "Es visu laiku esmu juties trauksmaini. (..) Protams, tā ir neatsverama dzīves pieredze, kuru es varēšu izmantot tālāk". Tiesa, tieši pieredze ir bijusi tā, ka viņam likusi savulaik ieņemt Valsts prezidenta amatu ar cerību, ka tā noderēs valsts attīstībai.
Ziņots, ka Bērziņš pagājušajā piektdienā pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu. Patlaban kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī vienīgais oficiāli izvirzītais kandidāts, Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.
